Sabojāti zābaki, rūsējošas automašīnas, kalstoši koki, sairis asfalts un bojātas namu sienas – tā īsi var rezumēt “cenu”, ko maksājam par daudzajām izkaisītajām sāls tonnām pilsētu ielās. Vai tiešām nav alternatīvas? Protams, ir – apledojušo ielu tīrīšanai var izmantot smilti un sīkas akmens šķembas, taču tās esot dārgas.
Sāls ir efektīvākais pretslīdes līdzeklis
Raitis Niedra, AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajona direktors
Ar tādām izmaksām, kādas ir kaisīšanai ar sāli, alternatīvas nav. Granīta sīkšķembas lieto Skandināvijas valstīs, kur ir pastāvīgas ziemas. Latvijā bieži ir atkušņi un tās nav efektīvas. Lai pie nelieliem mīnusiem asfalts būtu melns, nav citu iespēju, kā lietot sāli. Alūksnē resursi tiek ierobežoti, stingri sekojot un izvērtējot ielu stāvokli. Ceļu uzturētāji rīkojas saskaņā ar pašvaldības norādījumiem. Alūksnes ceļu rajonā ietilpst arī Gulbenes un Madonas nodaļas, kurām pilsētu ielu uzturēšanai ir dota lielāka patstāvība. Alūksnē komanda kaisīšanai (arī sniega tīrīšanai un izvešanai) tiek dota tad, kad ir kritiska situācija. Protams, tas neattiecas uz maģistrālajām ielām, par kuru uzturēšanu ir atbildīgs mūsu uzņēmums un kurām noteikts – līdz mīnus 6 grādiem asfaltam jābūt melnam. Tām tiek izmantots sāls, kas izšķīdina sniegu un ledu. Efektīvāks ir kalcija hlorīds, kas darbojas vēl lielākos mīnusos, bet tas ir nesamērīgi dārgāks. Sāls asfalta segumu nebojā, jo neveidojas ķīmiska reakcija. Tiesa, ja asfalts jau ir saplaisājis, mikroplaisās iekļūst kūstošā sniega un ledus ūdens. Sasalstot tas palielina plaisas un grauj asfalta struktūru. ◆
Kas vienam labs, citam – slikts
Edīte Meistere, Apes novada domes Komunālās nodaļas vadītāja
Labi zinām, kādas mums ir ziemas. Var būt tā, ka visu nakti līst lietus, bet no pulksten 7.00 ir sasnidzis sniegs. Tāpēc laikus neko nevar prognozēt. Tranzītielu un A klases ceļu uzturēšanai saskaņā ar noteikumiem lieto sāls šķīdumu visur. Ceļu un ielu kaisīšanai izmanto gan sāli, gan sāls un smilšu maisījumu, gan smiltis – tā ir katra saimnieka izvēle. Apē ielas kaisa ar smilts un sāls maisījumu vai arī ar smiltīm, atkarībā no laika apstākļiem. Taču ir jārēķinās, ka pēc snigšanas smiltis paliks zem sniega. Katram ir viedoklis, kā rīkoties, taču vienu – labāko nevar pateikt neviens. Iespējams, ka labāks variants būtu izmantot granīta sīkšķembas kā Tallinā. Taču tās ir dārgas, jo jāiepērk Skandināvijas valstīs. Turklāt šķembas mazina slīdamību, bet sniegu nekausē. Var lietot kalcija hlorīdu, bet arī tas ir dārgs. Kāpēc būtu jātērē lieli līdzekļi, ja varam izmantot sāli un smiltis, kas ir daudz lētāk? Pret sāls vai tā maisījuma kaisīšanu galvenokārt iebilst gājēji – viņus kaitina baltie pleķi, ko iztīrīt no zābakiem nav iespējams. Taču tādi apavi kļūst tikai tad, ja staigā pa sāls izkausētu sniega ūdeni. Turpretim vietās, kur sāls ir maisījumā ar smilti, nekā tāda nebūs. Mēs taču katru dienu nebraucam uz Rīgu, kur kaisīšanai izmanto šķidro sāli. Ir jāsaprot, ka katram labumam ir arī sliktā puse. Tā tas ir visās lietās. ◆
Kritizēt vienmēr ir viegli
Antra Lielmane, alūksniete
Man kā gājējai nav pretenziju pret ielu un ietvju kaisīšanu Alūksnē. Es pastaigās noeju diezgan lielus attālumus, tāpēc varu teikt, ka vienīgi tad, ja ir melnais ledus, jāiet uzmanīgi. Ja līst un pēc tam piesalst, tad citādi nemaz nevar būt. Tur nevienu nevar vainot, jo tādi ir laika apstākļi. Daudz ir atkarīgs no apaviem. Kad ir atkala, es velku apavus, kuri neslīd. Galvaspilsētā ilgi neesmu bijusi, tāpēc nevaru spriest, kā ir tur. Esmu par to, lai speciālisti spriež par sāls ietekmi uz ielām, namiem un apaviem. Nevaram būt gudri visās lietās! Tagad daudzi ir tendēti uz to, ka nekas nav labi. Ko viņi darītu, ja būtu iestādes vadītāji un atbildīgi par ielu tīrīšanu? Kritizēt vienmēr ir viegli. Manuprāt, Alūksnē ir lieliski notīrītas un nokaisītas ietves. Arī ielu malās sadzītajos sniega vaļņos ir atstātas ejas, lai nebūtu jābrien pa kupenām, kā tas bija iepriekš. Esmu iepriecināta, ka šoziem tīra arī parka celiņus, kur ir jauki pastaigāties. ◆
Kaitē videi un dzīvniekiem
Jana
Zilkalne,
Alūksnes novada
domes deputāte
Alūksnes pašvaldības iepirkuma „Slīdamības samazināšana Alūksnes pilsētas ielās ar transporta un kaisāmā materiāla pakalpojumiem” tehniskās specifikācijas prasības nosaka izmantot nātrija hlorīdu ar minerālo materiālu ar sāls daudzumu gatavā maisījumā ne mazāku kā 120 kg/m3. Taču neatbalstu ķīmisko materiālu izmantošanu slīdamības samazināšanai ielās, jo tam ir speciālistu pamatots izskaidrojums, kas attiecas arī uz vidi pie mums. Latvijas universitātēs Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijas pētniece Gunta Čekstere skaidro, ka ķīmiskais šķīdums var uzkrāties augsnē, nogulsnējoties augu stumbros, pumpuros un lapās. “Latvijas valsts ceļu” tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis atzīst, ka sāls izraisa tērauda konstrukciju koroziju, respektīvi, šķīdums, kas uzkrājies konstrukciju pamatu porās, ilgtermiņā var radīt būtiskus bojājumus. Tāpat sāls nelabvēlīgi ietekmē dzīvnieku ķepas, radot ādas bojājumus un izraisot infekcijas. Veterinārārste Ilze Šīrante norāda, ka dzīvnieku pastaigās būtu jāizvairās no ielām, kas kaisītas ar ķīmiskiem šķīdumiem. Turklāt sāls šķīdums atgriežas kristāliskā formā un sāk veidot vizuāli pamanāmus baltus nosēdumus uz ielām, apaviem, mašīnām, tas kristalizējas gruntī un konstrukciju pamatos. ◆
