Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, sākot ar 2019. gadu, tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būs personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ir kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kuras automātiski apdrošinās valsts. Pārējiem iedzīvotājiem, sākot ar 2018. gada 1. septembri, ir iespēja iesaistīties veselības apdrošināšanas sistēmā brīvprātīgi, veicot ikgadēju veselības apdrošināšanas iemaksu. Jauna sistēma un kārtība, bet ko tas īsti nozīmē?
Ģimenes ārsti kā ķīlnieki
No 2019. gada 1. janvāra valsts veselības apdrošināšanas ietvaros iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, varēs saņemt pamata “groza” valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību un ģimenes ārsta praksē sniegto palīdzību. Pilnais valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu “grozs” ietver ievērojami plašāku pakalpojumu klāstu un būs pieejams: legālajiem darba ņēmējiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām, kuras ir sociāli mazaizsargātas; iedzīvotājiem, kuri ir brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
“Ja politiķi pildīs savus solījumus, tad vēl ir pietiekami daudz laika, lai atceltu šādu likumu. Šobrīd mēs esam kā ķīlnieki – ģimenes ārsta pakalpojumi paredzēti visiem, bet tālākie speciālistu pakalpojumi gan ne, kā tas bija līdz šim. Ja pacientam vajadzīga palīdzība un jāvēršas pie kāda cita speciālista, bet naudas viņam nav, ko viņam darīt?” retoriski vaicā SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs” ģimenes un arodslimību ārsts Jānis Žīgurs.
Vairāk jādomā par savu
dzīvesveidu
Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai šogad iemaksas jāveic 1 % apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā – 3 % no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā – 5 % no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka pirmajā mēnesī, kopš iedzīvotāji, kuri nav automātiski apdrošināti, var veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas un pievienoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai – tās veikuši vairāk nekā 900 cilvēki, tādējādi nodrošinoties, ka nepieciešamības gadījumā viņiem būs pieejams ievērojami plašāks pakalpojumu klāsts.
“Es uzskatu, ka veselības aprūpei nevajadzētu būt saistītai ar nodokļiem, bet gan ar cilvēka paša vēlmi uzturēt savu veselības stāvokli. Vairāk uzmanību vajag pievērst tam, kāds ir cilvēka dzīvesveids, nevis skatīties uz to, kā tiek veikta ekonomiskā darbība. Vissliktākajā stāvoklī nonāk ģimenes ārsti,” savu viedokli izsaka SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs” valdes priekšsēdētājs Rolands Puriņš.
Sabiedrība nav informēta
Iedzīvotāji, kuri nav automātiski apdrošināti, kopš šī gada 1. septembra var veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. “Līdz šim ar jautājumiem par šo tēmu pie manis vērsušies tieši pensijas vecuma pacienti, bet uz viņiem šīs pārmaiņas neattiecas – viņiem viss būs kā līdz šim. Bet, cik esmu kontaktējies ar cilvēkiem, kuri strādā ārzemēs – viņi vienkārši nav informēti par veselības apdrošināšanas iemaksām. Attiecīgajās ministrijās strādā cilvēki, kuriem sabiedrība jāinformē visiem saprotamā veidā, bet tas nenotiek,” saka J.Žīgurs. Viņš atzīst, ka pats princips ir labs un taisnīgs, bet Latvijas situācijā šāds likums esot pieņemts muļķīgi. “Algu par sabiedrības informēšanu maksā kādam, kurš to nedara, un realitāte ir tāda, ka šo darbu veic ģimenes ārsts,” secina J.Žīgurs.
Maksāt var sev ērtākajā veidā
Pamata “grozā” iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai. Savukārt apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam. Iedzīvotājs pēc izvēles iemaksas var veikt sev ērtākajā veidā – par 2018. gadu maksājot šogad, bet par 2019. gadu, piemēram, janvāra sākumā vai arī maksājot vienlaikus par abiem gadiem vienā maksājuma reizē – kopā 206,40 eiro. Veselības apdrošināšanas maksājumu paziņojumā norādītajā apmērā uz tajā norādīto kontu Valsts kasē iedzīvotājs varēs veikt, izvēloties sev ērtāko maksājumu veidu: tiešsaistē, elektroniski autentificējoties veselības informācijas sistēmā un veicot maksājumu ar pārskaitījumu ar internetbankas starpniecību; norēķinoties ar maksājumu karti Nacionālajā veselības dienestā vai veicot pārskaitījumu, piemēram, bankā vai pasta nodaļā. Veicot internetbankā iemaksu par sevi, ir jānorāda savs personas kods, gads/-i, par kuriem tiek veikta apdrošināšanas iemaksa un kods “VAI” (saīsinājums “Veselības apdrošināšanas iemaksa”). Veicot internetbankā iemaksu par citu cilvēku, vēl klāt visam iepriekš minētajam ir jānorāda cilvēka, par kuru tiek veiktas iemaksas, vārds un uzvārds.
Svarīgi zināt!
Medicīnas pakalpojumu pilnajā “grozā” ietilpst pamata “grozs” un vēl: primārā aprūpe – tajā skaitā zobārstniecība bērniem līdz 18 gadu vecumam un atsevišķām iedzīvotāju grupām atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam; ārstu speciālistu konsultācijas un vecmāšu palīdzība – tajā skaitā sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšana bērniem; laboratoriskie un diagnostiskas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu; medicīniskā apaugļošana; ārstniecība dienas stacionārā; ārstniecība stacionārā – tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā (traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšana, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologs), orgānu un audu transplantācija noteiktā apmērā; medicīniskā rehabilitācija; veselības aprūpe mājās; kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces; psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība – tajā skaitā metadona terapijas kabinetos sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi noteiktos gadījumos; izdevumu atlīdzība par citās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē saņemtu plānveida ārstniecību (atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai).
Valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas
◆ Iedzīvotāji, kuri ir sasnieguši likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un saņem Latvijas Republikas pensiju. Iedzīvotāji, kuri saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju.
◆ Bērni vecumā līdz 18 gadiem. Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
◆ Iedzīvotāji, kuri mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie.
◆ Iedzīvotāji, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu. Viens no vecākiem, kurš audzina bērnu vecumā līdz 7 gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem. Iedzīvotāji, kuri saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu. Iedzīvotāji, kuri saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā. Iedzīvotāji, kuri saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
◆ Bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Jāuzsver, ka tiesības saņemt medicīnas pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros iedzīvotājam ir vēl trīs mēnešus no brīža, kad, piemēram, ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības vai zaudēts bezdarbnieka statuss.
◆ Orgānu donori (personas, kuras līdz šim jau ir ziedojušas kādu orgānu un ir reģistrētas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas orgānu donoru reģistrā).
◆ Iedzīvotāji, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte (no 2021. gada janvāra – arī tad, ja ir noteikta 3. grupas invaliditāte).
◆ Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas.
◆ Iedzīvotāji, kuri saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Iedzīvotāji, kuri ir izstājušies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā. Pilngadīgie iedzīvotāji, kuri saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus.
◆ Politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki.
◆ Tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros.
◆ Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi. Sociāli apdrošinātu iedzīvotāju, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, bērni vecumā līdz 18 gadu vecumam. Sociāli apdrošināts iedzīvotājs, kurš uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātā laulātais, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja un kurš audzina bērnus vecumā līdz 7 gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem.
◆ Iedzīvotāji, kuri ir cietuši no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa (Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētie iedzīvotāji ir uzskatāmi par apdrošinātiem).
◆ Apcietinātie un notiesātie, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs.
— Laura Felša
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
