Evita Bogdanova no Alūksnes Man ir sava automašīna, tāpēc nav vajadzības izmantot sabiedrisko transportu. Ar autobusu neesmu braukusi sen. Pat neatceros, kad tas bija. Tolaik, kad braucu, reizēm jutu, ka šoferis ir pārgalvīgs un brauc, pārsniedzot ātrumu, tad nebija patīkami. Līdz brīdim, kad varēju izkāpt no autobusa, biju Dieva ziņā. Satraukums bija jāiztur. Manuprāt, sabiedriskā transporta uzņēmumos vairāk būtu jākontrolē šoferi. Varbūt ir vajadzīgas ne tikai alkohola, bet arī psiholoģiskas pārbaudes.
Laila Gorkija no Liepnas Man šis traģiskais negadījums atsauca atmiņā situāciju, kad pati braucu autobusos, kurus vadīja iereibuši šoferi. Tie traucās šausmīgā ātrumā. Tiesa, tas bija pirms vairākiem gadiem. Protams, ir ļoti neomulīgi. Nezinu kāpēc, bet tagad es šoferiem vairāk uzticos. Domāju, ka nebūs tā, ka atteikšos braukt ar autobusu arī pēc šī negadījuma.
Sandra Jankovska no Jaunlaicenes Man nav bijis un arī nebūs bail braukt ar autobusu. Katrā ziņā, sēžoties autobusā, necentīšos domāt par negadījumu. Tiesa, ja redzēšu, ka šoferis ir iereibis, tad nebraukšu. Bet, ja ļoti vajadzēs, gan jau arī tad braukšu. Visu nosaka šofera godaprāts un attieksme pret darbu. Visus nekad neizkontrolēs. Sirdsapziņai ir jābūt galvenajai kontrolierei.
