Ja cilvēks pusmūžā smēķē vai agrāk ir ilgstoši smēķējis, pie fiziskas slodzes jūt elpas trūkumu, no rīta pieceļoties, klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām, tad iespējams viņš ir slims ar HOPS.
Ja cilvēks pusmūžā smēķē vai agrāk ir ilgstoši smēķējis, pie fiziskas slodzes jūt elpas trūkumu, no rīta pieceļoties, klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām, tad iespējams viņš ir slims ar HOPS (hroniski obstruktīvu plaušu slimību).
Pagaidām neskaidru iemeslu dēļ 15 līdz 20 procentiem smēķētāju pēc 40 gadu vecuma (ja vidēji dienā izsmēķē paciņu cigarešu) attīstās HOPS. Smēķēšana ir vienīgais pierādītais HOPS cēlonis 90 procentos slimības gadījumu, bet kaitīgu arodfaktoru un gaisa piesārņojuma nozīme slimības izcelsmē vēl tiek pētītas.
Gandrīz pusei slimnieku diagnozi apstiprina novēloti, jo pacienti sākotnēji labi adaptējas elpas trūkumam, tas ir, ierobežo fiziskas aktivitātes un sūdzības izskaidro ar vecumu. Smēķēšana ir nosodāma, tomēr cigarešu tirdzniecība un reklāma ir legālas, tāpēc pacienti uzskatāmi par šīs industrijas upuriem.
Slimība nav ārstējama
Slimība, ko apzīmē šis diezgan nebēdnīgais nosaukums, nav izārstējama un rada nopietnas problēmas visā pasaulē – jau šobrīd tā ierindojusies sestajā vietā mirstības ziņā ASV, taču smēķētāju skaitam palielinoties, 2020.gadā būs jau trešais biežākais nāves cēlonis.
HOPS pamatā ir neatgriezeniski gaisa plūsmas traucējumi elpceļos, kas pakāpeniski veidojas ilgstošā laika periodā, jo iekaisuma rezultātā sašaurinās bronhi un sabrūk plaušaudi.
Diagnostika ir novēlota
Kaut arī slimība strauji izplatās, pasaulē informētība par to ir nepietiekama. HOPS diagnostika ir novēlota, tā bieži tiek jaukta ar citām plaušu un pat sirds slimībām. HOPS apstiprina ar spirometrijas palīdzību. Ar šo metodi iespējams noteikt ieelpotā, izelpotā gaisa apjomu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos.
Latvijā pirmie spirogrāfijas kabineti izveidoti 1995.gadā, un šobrīd valstī darbojas 15 kabineti – septiņi Rīgā, bet astoņi lauku rajonos. Spirometrijas rādītāji ļauj noteikt arī hroniskas obstruktīvās plaušu slimības smaguma pakāpi.
Var apstādināt progresu
Elpošanas traucējumi HOPS pacientiem atšķirībā no bronhiālās astmas ir neatgriezeniski, taču, pārtraucot smēķēšanu, iespējams apstādināt HOPS progresēšanu.
Visā pasaulē HOPS pacientu ārstēšana ir dārga – tiešās izmaksas veido ārstu apmeklējumu, hospitalizācijas un medikamentu izmaksas, bet netiešās – darba kavējumi, rehabilitācija un cits. Kopumā pacients zaudē ne tikai darbaspējas, bet arī iespēju pilnvērtīgi dzīvot un atpūsties.
Nav veikti pētījumi
Latvijā pagaidām nav veikti pētījumi, kas ļautu spriest par HOPS izplatību, jo smēķētājiem netiek regulāri (vismaz reizi gadā) veikta spirogrāfija. Tomēr lielais smēķējošo cilvēku skaits, tas ir, vidēji 40 procenti pieaugušo (51,3 procenti vīriešu, 18,2 procenti sieviešu), pēc “FINBALT” pētījuma datiem 2000.gadā, liecina, ka HOPS varētu būt nopietna problēma arī pie mums.
Paradoksāli, bet pēc oficiālajiem datiem pēdējo gadu laikā mirstība no HOPS Latvijā samazinājusies uz pusi, turklāt tā ir ļoti maza.
Diemžēl, kā uzskata speciālisti, dati neatspoguļo reālo situāciju, bet gan liecina par neinformētību. Nereti, ja persona mirusi naktī no elpas trūkuma, tad par miršanas iemeslu min, piemēram, sirds slimību.
Uztrauc pārāk maz
HOPS Latvijā nav jauna. Smēķēšanas izplatības ziņā jau esam “apsteiguši” attīstītās pasaules valstis un droši vien to sasniegsim arī HOPS rādītājos.
Kaut arī HOPS attīstās pašu slimnieku vainas dēļ, tā tomēr ir jāārstē. Diemžēl par to runā pārāk maz.
***
HOPS skaitļos
HOPS ir ceturtais biežāk izplatītais nāves cēlonis ASV, piektais – Eiropā un citās attīstītajās valstīs, bet pasaulē šī slimība ieņem sesto vietu mirstības ziņā. Turklāt tas ir vienīgais nāves cēlonis, kas turpina strauji palielināties.
PVO (Pasaules Veselības organizācija) ir izpētījusi, ka 2020. gadā šī slimība varētu ierindoties 3. vietā nāves cēloņu ziņā pasaulē, ja vien radikāli neizmainīsies situācija smēķēšanas jomā un netiks pievērsta pastiprināta uzmanība šīs slimības diagnosticēšanai un ārstēšanai.
Aptuveni 600 miljoni cilvēku visā pasaulē šobrīd cieš no HOPS.
Katru gadu aptuveni 2,75 miljoni miršanas gadījumu pasaulē ir saistīti ar HOPS.
Ir izpētīts, ka Eiropā diagnosticē tikai 25 procentus no visiem HOPS saslimšanas gadījumiem, bet ASV – 50 procentus.
HOPS ir dārga veselības aizsardzības problēma, tās tiešās izmaksas veido hospitalizācija un dārga ārstēšana (piemēram, ilgstoša skābekļa terapija – Latvijā pagaidām tāda nav iespējama), netiešās izmaksas ietver darba ražīguma samazināšanos un zemu dzīves kvalitāti. HOPS ekonomiskās izmaksas ASV vien katru gadu ir 30 biljoni dolāru.
Smēķēšana pasaulē
Smēķēšanas dēļ pasaulē mirst vairāk cilvēku nekā no alkoholisma, AIDS, narkotikām, ceļu satiksmes negadījumiem, slepkavībām, pašnāvībām un ugunsgrēkiem kopā.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka smēķē 1,1 miljards planētas iedzīvotāju, tas ir, gandrīz trešdaļa cilvēces no 15 gadu vecuma.
Palielinās sieviešu un pusaudžu smēķētāju skaits. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati apstiprina, ka tabaka visā pasaulē izraisa līdz pat 3,5 miljoniem nāves gadījumu gadā, kas būtu novēršami nesmēķējot.
Stāvoklim nemainoties, 2030.gadā šis skaitlis palielināsies līdz 10 miljoniem gadā.
Vidēji smēķētāja mūžs ir par trīs līdz astoņiem gadiem īsāks, jo katra izsmēķētā cigarete saīsina mūžu vidēji par sešām līdz septiņām minūtēm.
Smēķētāji ievērojami palielina darba devēju izmaksas, jo biežāk kavē darbu, par viņiem jāmaksā lielākas apdrošināšanas prēmijas, turklāt viņu cigarešu dūmi jāieelpo arī nesmēķējošiem kolēģiem.
Tabaka ir praktiski vienīgā legālā prece, kas nogalina cilvēku, ja to lieto, kā paredzēts.
Smēķēšana Latvijā
Latvijā 2000.gadā smēķēja vidēji 40 procenti pieaugušo (51,3 procenti vīriešu, 18,2 procenti sieviešu).
Latvijā no smēķēšanas izraisītām slimībām ik dienas mirst pieci līdz seši cilvēki. Aptuveni puse hronisko smēķētāju nomirst priekšlaikus, turklāt daudzi jau pusmūžā.
Visbiežāk (34 procenti) smēķētāju izsmēķē 20 cigaretes, tas ir, vienu paciņu dienā, divi procenti Latvijas smēķētāju izsmēķē dienā divas paciņas cigarešu, vidējais rādītājs valstī ir ap 15 cigaretēm dienā.
Vīrieši dienā vidēji izsmēķē 15 cigaretes, bet sievietes – astoņas cigaretes.
Veselības aizsardzības izmaksas, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītām slimībām, 2000.gadā bija sasniegušas 3,24 miljonus latu.
Cigarešu smēķēšana samazina reālos ienākumus, jo, dienā izsmēķējot 20 cigaretes, gada laikā smēķētājs par tām iztērē no 100 līdz 350 latiem. Vidēji smēķējot paciņu dienā un vienu cigareti piecās minūtēs, cilvēks gadā tērē aptuveni 21 diennakti, tas ir, 511 stundas. Tātad nesmēķēšana palīdz saglabāt veselību, taupīt naudu un laiku.
(Pēc FINBALT pētījuma datiem)
Ineta Grīsle, pulmonoloģe, Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle, Latvijas Nacionālā delegāte Eiropas Respiratorā Savienībā
