Ir daudz runāts par apkārtējās vides piesārņotību, pie kuras vainojama sabiedrība un tās sliktie paradumi. Ekoskolu Rīcības dienas ir ikgadēja vides kampaņa Latvijā – tas palīdz mainīt priekšstatus un paradumus tīrākas vides vārdā. Šogad Rīcības dienas ir veltītas Vides izglītības fondam un arī Eiropas Savienībā (ES) īpaši svarīgai tēmai – plastmasas piesārņojumam. Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū no 2021.gada. Vai sabiedrība ir gatava tam, ka nevarēs vairs iegādāties plastmasas šķīvjus, ēdamrīkus, vates kociņus un balonu kātiņus?
Daudzi saprot, bet rīkojas nepareiziUna Reķe, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktores vietniece“Mūsu skola – Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas Vidagas skoliņa – ir ekoskola un piedalās Rīcības dienu aktivitātēs. Mēs aicinām sabiedrību samazināt vienreizlietojamos plastmasas traukus savā ikdienā, kā arī šķirot plastmasas iepakojumus, PET pudeles, izmantot papīra vai auduma iepirkumu maisiņus. Vides pulciņš sagatavoja publikāciju Apes novada mājaslapai ar aicinājumu iedzīvotājiem. Arī skolā, gatavojoties atsevišķiem lieliem pasākumiem, izmantojam vienreizlietojamos papīra traukus un koka galda piederumus. Ar bērniem runājām arī par plastmasas piesārņojumu vidē, īpaši uzsverot ūdeņus – upes, jūras, okeānus un to iemītniekus. Stāstām arī par to, ko nodara plastmasas dedzināšana un ķīmisko savienojumu nonākšana vidē. Domāju, ka sabiedrība kopumā nav labi informēta. Bet vairāk uztrauc tieši tas, ka daļa cilvēku šo visu saprot, bet rīcība neatbilst zināšanām. Manuprāt, šāds plastmasas izstrādājumu aizliegums tirgū ir atbalstošs. Tomēr uzskatu, ka mūsu sabiedrība nav gatava šādām pārmaiņām.”
Aigars Pepernieks, SIA “UNTI” vadītājsMeklēs alternatīvu plastmasas izstrādājumiem“Mūsu uzņēmumā plastmasas galda piederumus izmantojam tikai īpašos gadījumos, piemēram, brīvdabas pasākumos. Domāju, ka šis plastmasas izstrādājumu aizliegums mūs neietekmēs, jo meklēsim alternatīvu, piemēram, papīra galda piederumus. Vide Alūksnes pusē nav tik piesārņota, bet, ja skatās Rīgu un tās apkaimi, tad gan gar ceļa malām var redzēt daudz atkritumu, kas noteikti ietekmē vidi. Es atbalstu, ka jaunajai paaudzei skolās stāsta par piesārņojumu, jo viņi ir mūsu nākotne. Kad būs šis plastmasas izstrādājumu aizliegums, cilvēki tam uzreiz nebūs gatavi – pieradumam ir liels spēks un visam vajadzīgs laiks, lai pieņemtu pārmaiņas, kaut par to runā jau tagad. Parasti ir tā – kad kaut kas sāk reāli notikt, tad arī cilvēki sarosās… Tā sabiedrības daļa, kura lasa informāciju, zina par vides piesārņojumu. Ja ir šie vienaldzīgie cilvēki, kuri nešķiro atkritumus un nedomā par vidi, tad diez vai viņu domāšana mainīsies. Ir cilvēki, kurus tas nesatrauc. Bet par šo tēmu nav iespējams runāt par daudz. Pats galvenais – katram jāsāk pašam ar sevi.”
Pāvels Melnis, alūksnietisPiesārņojums veicina saslimšanu ar vēzi“Plastmasas aizliegumu varēja sākt jau ar 2019.gadu. Ja tāds tiks ieviests tikai Eiropā, tas ietekmēs visu pasauli, jo Eiropas civilizācija šobrīd ir pasaules līderis kultūras jomā. Alternatīvas šīm precēm ir: koks, papīrs, plastmasa no kukurūzas vai kaņepēm. Arī Alūksnē jau šodien var nopirkt vienreizlietojamos traukus no papīra. Piemēram, vates kociņus var taisīt no koka katrs pats. Skolās vajag uzreiz apgūt prasmes izmantot dabas materiālus, iegūt šķiedras no dažādiem augiem un tālāk tās pārveidot par diegiem, audumiem. Mācību iestādes telpas var remontēt, izmantojot kaļķi, mālu, koku, lineļļu – tad skolēni zinās, kā savās mājās darīt. Es ieteiktu skolu pasākumos neizmantot vienreizlietojamos traukus, bet apgūt galda klāšanas un viesu uzņemšanas etiķi ar stikla traukiem un metāla galda piederumiem. Mēs paši esam radījuši šo problēmu, un tās risināšanu nedrīkst “piespēlēt” bērniem, jo arī viņi neko nerisinās, bet tikai nodos nākamajām paaudzēm. Domāju, ka mūsu sabiedrība ir gatava šādām pārmaiņām. Diemžēl Latvijā vides piesārņojums ir pieaudzis, par ko sabiedrībā liecina biežāka saslimstība ar vēzi.”
