Dažādos sabiedrības slāņos allaž spriedelē par to, kas ir pieņemams, pieklājīgs vai gluži pretēji – nav ētisks un nekulturāls citu rīcībā. Katram ir citādāks skatījums uz dzīvi, attieksme pret apkārtējiem cilvēkiem un dažādām lietām.
Dažādos sabiedrības slāņos allaž spriedelē par to, kas ir pieņemams, pieklājīgs vai gluži pretēji – nav ētisks un nekulturāls citu rīcībā. Katram ir citādāks skatījums uz dzīvi, attieksme pret apkārtējiem cilvēkiem un dažādām lietām. Man vienmēr licies, ka viena no vērtīgākajām cilvēku raksturojošām iezīmēm ir viņa inteliģences pakāpe. Var apbrīnot un mācīties no tādiem cilvēkiem, kas ir populāri – aktieriem, mūziķiem vai tādiem, kas dzīvē daudz ko sasnieguši darbā, veiksmīgi veidojot karjeru, taču nebūt nav kļuvuši iedomīgi un augstprātīgi.
Šādos gadījumos nereti var piekrist apgalvojumam: “Jo lielāks mākslinieks, jo vienkāršāks viņš ir kā cilvēks!” Īstenībā tā ir prasme un vispirms jau vēlēšanās būt vienkāršam un saglabāt šo īpašību arī tad, ja ieņemamais amats kļuvis augstāks. Taču diemžēl biežāk gan šādos krēslos sēdošie labprātāk draudzējas ar uzpūtību un varaskāri. Iejūtība un labvēlība pret citiem viņiem ir sveša un pat nepatīkama. To šad un tad nācies vērot, nepieciešamības gadījumā virinot dažādu ierēdņu kabinetu durvis.
Protams, daudz ko nosaka tas, kādā vidē cilvēks dzīvo, kādi ir viņa darba kolēģi, ar kādiem cilvēkiem nākas kontaktēties arī ārpus darba, kādi ir viņa draugi. Grūti ir tādam cilvēkam, kam ikdienā darbs liek atrasties sabiedrībā, kurai viņš iet it kā soli pa priekšu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā attīstībā var apstāties uz vietas vai pat vēl ļaunāk – notrulināties. Neapšaubāmi, vide ietekmē cilvēku – viņš pat neapzināti un pašam negribot sāk piemēroties tai, kas ir kļuvusi par viņa dzīves sastāvdaļu. Tas neapšaubāmi ir būtisks faktors, kas ietekmē arī cilvēku savstarpējās attiecības ģimenē. Piemēram, vīrs ikdienā labi pelna un spēj materiāli nodrošināt ģimeni (kas gan mazpilsētā nemaz tik bieži nenotiek), bet sieva nestrādā vairākus gadus, audzina bērnus, visas rūpes velta tikai mājai un maz parādās sabiedrībā. Tad nenoliedzami savstarpējās attiecībās ar laiku pamazām var iestāties dziļa krīze, ja apstākļi nemainās.
Protams, pirmā izglītošanās sākas ģimenē – kā bērnus audzina vecāki, kādas bērns redz viņu savstarpējās attiecības. Nebūs nepareizi teikts, ka inteliģenci tāpat kā daudz ko citu bērns pārmanto no vecākiem. Ir interesanti vērot, kā uzvedas meitas klasesbiedri, kas dažkārt nāk ciemos. Liekas, it kā sīkums, ja bērni prot pieaugušajiem pateikt “Labdien!” un uz “Uz redzēšanos!”. Tātad vecāki mājās runā un māca bērniem, kādas ir pieklājības normas un kā uzvesties ciemos. Taču ne jau visās ģimenēs bērni gūst šo tik svarīgo dzīves mācību. Nevienam taču nav patīkami, ka ciemošanās kļūst pārlieku biežas, bez uzaicinājuma, stundām ilgi, bet promejot mājiniekam nākas ciemiņam bakstīt sānos, lai neaizmirst taču pateikt: “Uz redzēšanos!”.
