Oktobra sākumā diezgan trokšņaini kaimiņu pilsētā atvērās lielveikals no Lietuvas.
Oktobra sākumā diezgan trokšņaini kaimiņu pilsētā atvērās lielveikals no Lietuvas. Skatoties uz garo pircēju kolonnu, prātā nāca garās rindas pie veikaliem padomju laikā, kad pievedumu dienā nācās neskaitāmas stundas pavadīt rindā, lai nopirktu deficītu desas gabalu (pie tam noteiktu svaru, nevis tik, cik gribēji). Bija vēl trakāk – nācās sturmēt veikalus, lai atprečotu talonus – nopirktu cukuru, alkoholu, veļas pulveri, ziepes. Arī bērniem zeķbikses un citas lietas bez taloniem nebija iespējams nopirkt. Bet kā trūkst tagad? Veikali kā sēnes pēc lietus aug un pāraug, to vietā rodas citi . Bet vai labāki? Varbūt jā, varbūt ne.
Izrādās, ka šis svešzemju veikals savus klientus paņēma ar zemajām cenām. Nav svarīgi, ka uz tretrapakas vai celofāna iesaiņojuma rakstīts svešā mēlē. Ja jau “Snikerus” un “Marsus”, kas spīdīgos papīriņos vilināt vilina sazin kādā valodā, izvēlamies labprātāk nekā “Laimas” ražoto “Piena” vai “Krējuma” šokolādi, tad ar ko atšķiras lietuviešu slauktais piens no latviešu saražotā? Jādomā, ka govis Baltijā ir tāds pats ragulops un piena devēja kā visā citā plašajā pasaulē. Te varētu būt runa vienīgi par preces kvalitāti un vēl… par patriotismu.
Nacionālistiski noskaņotas jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” sabiedriskās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākais patriotu skaits ir Kurzemē (77 procenti), bet vismazākais tas ir Rīgā (54 procenti) un Latgalē
(48 procenti). Uz jautājumu “Vai izvēles gadījumā iegādājaties Latvijas preci?” 61procents aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši. Izrādās, ka īpaši zems Latvijas preces cienītāju skaits ir Rīgā (37 procenti). Galvenais arguments tam – zemā kvalitāte un augstās cenas. Aptaujā atklājās, ka tieši Latvijas patrioti
(74 procenti) atzina, ka izvēles gadījumā iegādājas Latvijas preci, pat tad, ja tā maksā dārgāk nekā ārzemju ražojums. Arī Igaunijas ražotāji ir nobažījušies par to, ka kaimiņvalstīs ražotie piena produkti kļūst populārāki, jo piesaista ar zemajām cenām, arī kvalitāte vairs neatpaliek no vietējiem ražotājiem. Viņi paredz, ka Baltijas tirgū šajā jomā būs grūti konkurēt. Nu ko, vienīgais, kas šajā situācijā iepriecina, ka ražotāji centīsies, lai viņu prece būtu vislābākā. Pircējs, protams, no tā tikai iegūs.
Korekcijas patriotisma pārbaudē ieviesīs iestāšanās ES. Tad, stāvot pie veikala plaukta, būs vēl grūtāk izšķirties, pirkt Latvijā, Dānijā vai Somijā ražotu sieru. Baidās ne tikai igauņi. Izrādās, ka arī Lielbritānijas zemnieki baidoties no latviešu zemniekiem, jo tie esot ar mieru strādāt smagi un daudz, līdz ar to produkcijai ir zemākas izmaksas un tā maksā lētāk. Tas, protams, gandarī, ka kādai no ES lielvalstīm arī ir bail. Pie tam no mūsu sīkstā un izturīgā latviešu zemnieka. Būsim lepni vismaz par to!
