Sinoptiķu ziņojumi pēdējā laikā nemainās – arī šonedēļ būs sauss un silts laiks. Lietus iespējams tikai atsevišķos rajonos. Tas, ka varētu līt arī pie mums, laikam būtu veltas cerības.
Sinoptiķu ziņojumi pēdējā laikā nemainās – arī šonedēļ būs sauss un silts laiks. Lietus iespējams tikai atsevišķos rajonos. Tas, ka varētu līt arī pie mums, laikam būtu veltas cerības. Pēdējoreiz lietu atceros kā jāņunakts neatņemamu rotu. Kārtējai sinoptiķu informācijai internetā lasu atsauksmi: “Atkal jābrauc liet dārzs. Nav nemaz tik viegli staipīt ūdens spaiņus. Bet vēl sliktāk būs tad, kad dīķis būs sauss. Laikam pēc kādām piecām dienām ūdens patiešām vairs nebūs…” Un daudzviet vairs nav ūdens ne tikai dīķos, bet arī akas kļuvušas sausas, un upēs strauji krītas ūdens līmenis.
Veci ļaudis stāsta, ka tik karsta un sausa vasara sen nav bijusi. Žēl noskatīties, kā laukos mājlopi saulē izdegušajās ganībās dienas lielāko daļu karstumā cīnās ar dunduriem un knišļiem. Norūpējušies par ražu ir zemnieki. Speciālisti apgalvo, ka augsnes aramkārtā nav augiem izmantojamā mitruma, un pat pusmetra slānī tas praktiski nav palicis. Augstā temperatūra augsnē kavējot kartupeļu bumbuļu augšanu. Zemais graudu mitrums, kas neatbilst standartiem, pazemina ražas produktivitāti.
Kritiska un pat traģiska situācija ir izveidojusies Latvijas mežos. Ārkārtas situācija ir izsludināta Krāslavas, Madonas un Jēkabpils rajonā. Īpaši ugunsbīstama situācija ir Balvu rajonā, kur vairākas dienas deg mežs un purvs 200 hektāru platībā. Situācija vēl dramatiskāka kļuvusi kopš piektdienas vakara, kad Baltinavā, kur deg purvs, sprādzis karalaika lādiņš. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka nesprāgušu lādiņu no Otrā pasaules kara šeit varētu būt ļoti daudz. Tātad riskēt ir bīstami. Pēc sprādziena ugunsdzēsēji, meža dienesta darbinieki un zemessargi vairs nedodas purvā dzēst liesmas, bet gar malām seko, lai neatsākas degšana. Liels ugunsgrēks bijis Gulbenes rajonā, kur izdedzis Ušuru purvs aptuveni 300 hektāru platībā. Vēl divi ugunsgrēki plosās Rēzeknes rajonā, kur deg privātie meži, uguns plosās arī citur Latvijā. Pēc ziņu aģentūras LETA informācijas Latvijā degošo mežu platība ir aptuveni 600 hektāri, tikpat daudz varētu būt arī degošu purvu. 1992.gadā, kad arī bija sausa vasara, meži un purvi deguši 8000, bet 1999.gadā – 1500 hektāru platībā.
Pasaulē nupat iet par traku: vai nu ir karsts un sauss, vai lietusgāžu rezultātā izceļas lieli plūdi, kā tas ir Centrāleiropas reģionos un Dienvidāzijā. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par tā saucamo “siltumnīcas efektu”. 26.augustā Dienvidāfrikā, kur arī šobrīd turpinās lielākie plūdi pēdējo 30 gadu laikā, notiks starptautiskais ekoloģiskais samits, kur nopietni spriedīšot par klimata problēmām pasaulē. Laikam jau pēdējais laiks CILVĒKAM aizdomāties, kāpēc DABA protestē.
