Mālupieši, protams, vēlas, lai vasarā nojauktais tilts pār Pededzi tiktu atjaunots. Tad nevajadzētu iet vairākus kilometrus apkārt, lai nokļūtu kapsētā, brīvdabas estrādē vai citur otrpus upei. To saprot arī zemes, uz kuras atrodas tilts, īpašnieks Juris Pētersons. Taču viņš nav ieinteresēts ieguldīt līdzekļus tilta atjaunošanā.
Vecais tilts bija kļuvis
bīstams
“Vasarā saņēmu e-pastā informāciju no pagasta pārvaldes vadītājas Ivetas Priedes, ka viens no vietējiem iedzīvotājiem, šķērsojot avārijas stāvoklī esošo tiltu, iekritis upē un guvis nopietnas traumas. Novērtējot reālo situāciju un tilta bīstamību (bija vēl viens līdzīgs negadījums), 13.jūlijā tilta paliekas tika nojauktas. Atjaunot tiltu varu, saistot tā un hidroelektrostacijas būvniecību, jo man nav brīvu līdzekļu, kurus izmantot pašvaldības infrastruktūras uzlabošanai. Tas nav iespējams, neattīstot uzņēmējdarbību šajā īpašumā,” skaidro J.Pētersons.
Viņš uzsver, ka tilts, acīmredzot, ir vajadzīgs tiem 160 mālupiešiem, kas ir parakstījušies par aizsprosta atjaunošanu. Bet tas nav vajadzīgs rīdziniecei Inārai Volksonei, kura nepiekrīt, ka daļa viņas īpašuma tiktu applūdināta, aizdambējot upi. Vai tilts ir vajadzīgs novada pašvaldībai un pagasta pārvaldes vadītājai, J.Pētersons šaubās, jo to rīcība diemžēl liecinot par pretējo. “Esmu apdomājis pēdējā apspriedē pie novada domes priekšsēdētāja izteikto viedokli, lai savu īpašumu pārdodu,” saka J.Pētersons. Viņš atgādina, ka jau 2003.gadā, kad iegādājās šo īpašumu, tilts bija ļoti sliktā stāvoklī. Toreiz sadarbībā ar vietējo pašvaldību – Mālupes pagasta padomi – tika kopīgi veikts tilta remonts. Jau toreiz pašvaldība tika informēta par ieceri atjaunot dzirnavu dambi un būvēt hidroelektrostaciju, projektā ietverot tilta rekonstrukciju.
Īpašniece nepiekrīt
aizsprosta būvei
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins informē, ka bijušas pārrunas ar J.Pētersonu, kas ierosinājis pašvaldībai piedāvāt citu zemi I.Volksonei tās vietā, kura līdz ar HES būvi paliktu zem ūdens. Pašvaldībai bija saruna arī ar I.Volksoni, taču viņa kategoriski atteicās piekrist aizsprosta atjaunošanai uz Pededzes. “HES dambja būves rezultātā tiktu applūdināta zeme, kas ir viņas privātīpašums. Pašvaldība nevar nevienu piespiest atdot zemi, ne arī atņemt to. Mums nav tādu tiesību. Acīmredzot šiem cilvēkiem ir problēmas savstarpējā komunikācijā, ja viņi nespēj panākt vienošanos,” skaidro A.Fomins. Viņš norāda, ka pašvaldība varētu lemt par savā īpašumā esošu zemes platību. Taču šinī gadījumā vienīgā iespēja ir pārliecināt zemes īpašnieci. Redakcijai pagaidām nav izdevies sazināties ar I.Volksoni, lai noskaidrotu iemeslus atteikumam. Ja tas ir strupceļš arī tilta būvei, iespējams, ka var kopā ar pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem vienoties par gājēju tilta izbūvi pāri upei. Bet vai tam savukārt piekritīs J.Pētersons?
Projekta ceļā vēl ir viens “pret”
Būs pagājuši 12 gadi, kopš laiku palaikam tiek risinātas pretrunas, kas saistītas ar Mālupes hidroelektrostacijas atjaunošanu uz Pededzes upes. Pirms diviem gadiem Mālupes pagastā tikās SIA “Mūsu HES” īpašnieks J.Pētersons, Madonas reģionālās vides pārvaldes speciālisti, Alūksnes novada pašvaldības pārstāvis un pagasta pārvaldes vadītāja, lai vērtētu situāciju. Uz tikšanos saieta namā bija aicināti arī iedzīvotāji, kuri neiebilda pret HES būvi, paaugstinot ūdens līmeni “vecajās robežās”. Savukārt reģionālā vides pārvalde bija kategoriski pret šo projektu.
“Savas domas neesmu mainījis. Pārvalde atteicās apstiprināt tehniskos noteikumus Mālupes hidroelektrostacijas būvei, taču kopš tā laika ir turpinājusies tiesvedība, pārsūdzot mūsu lēmumu. Tagad SIA “Mūsu HES” ir izsniegti tehniskie noteikumi būvniecībai, jo Vides pārraudzības valsts birojs atcēla mūsu lēmumu. Tomēr civillikums nosaka, ka ar visu piegulošo zemju īpašniekiem ir jāsaskaņo šie būvdarbi,” norāda vides pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Sobko.
“Alūksnes Ziņas” šo gadu laikā vairākkārt ir rakstījušas par strīdiem ap Mālupes HES būvi. Sākumā īpašnieks vēlējās applūdināt lielākas upei piegulošās zemes platības, tāpēc pret šo ieceri bija vairāki iedzīvotāji. Tagad hidroelektrostacijas būvei piekrīt vairums pagasta iedzīvotāju, tomēr vienas īpašnieces “pret” nedod iespēju būvēt ne HES, ne tiltu.
