Saeimā gatavo likumu par seksuālo un reproduktīvo veselību. Tajā paredz noteikt, vai aizliegt abortus.
Saeimā gatavo likumu par seksuālo un reproduktīvo veselību. Tajā paredz noteikt, vai aizliegt abortus.
Alūksnes sieviešu slimību un dzemdību speciāliste Gunita Kučika uzskata, ka nedrīkst ar likumu aizliegt abortus, jo Latvijā ir smaga ekonomiskā situācija un aizliegums ierobežo sievietes brīvību. “Aizliedzot sievietei izdarīt abortu, tiek liegtas tiesības izvēlēties. Protams, pret abortu nevar būt tāda attieksme kā pret asins analīzes noņemšanu. Striktākiem ir jābūt, bet pašreizējā situācijā aizliegt abortus, manuprāt, ir pilnīgi aplami,” atzīst G.Kučika.
Informācijas ir daudz
Lielāka uzmanība būtu jāpievērš kontracepcijai, lai nebūtu neplānotu grūtniecību. Informācija par kontracepciju ir pietiekama. Ja kāds apgalvo pretējo, tad viņš par to neinteresējas. Ir pietiekami daudz bukletu, sieviešu žurnālu, un informāciju iespējams saņemt no ginekologa vai ģimenes ārstiem. Daudzas sievietes, bet sevišķi 15, 16 gadus vecas meitenes, nedomā par kontracepciju. “Ne vienmēr viņas šos jautājumus izrunā ar mammu, bet pie ginekologa kautrējas nākt. Šajā jomā vairāk būtu jāstrādā ģimenes ārstiem un pedagogiem. Skolās veselības mācība ir obligāts mācību priekšmets. Bet par to ir jārunā tad, kad tas ir aktuāli. 1. klases meitenēm neko neiestāstīs par mēnešreizēm un 5. klases meitenēm par kontracepciju. Bet 9. līdz 12. klases meitenēm, kam tas ir aktuāli, tas ir jāstāsta, ” ir pārliecināta G.Kučika.
Daudz sieviešu nespēj nopirkt kontracepcijas līdzekļus, tāpēc abortu aizliegums palielinās “kriminālo abortu skaitu”, un līdz ar to pieaugs sieviešu mirstība. Ir gadījumi, kad sievietes bērnu dzemdē, lai dabūtu pabalstu, nedomājot par bērna audzināšanu. “Domāju, ka abortu skaits Alūksnē ir apmēram tāds pats kā citās pilsētās, bet iespējams, ka šeit sievietes ir pat nabadzīgākas,” secina G.Kučika. Viņa domā, ka nevar dzemdēt desmit bērnus un prasīt, lai valsts par viņiem rūpējas. Katram pašam ir jāatbild par saviem bērniem. “Ir jāplāno tik bērnu, cik ģimenē spēj uzturēt. Bet jāplāno nevis ar abortu, bet ar kontracepcijas palīdzību. Ārstniecības likumā ir rakstīts, ka man jācenšas pacienti atrunāt no aborta, un es to arī cenšos darīt. Bet kā man pierunāt sievieti, kamnav naudas iztikai un es viņu pieņemu bezmaksas?” nesaprot ārste.
Var būt kompensācijas
Īpaši viņa cenšas atrunāt tās sievietes, kam ir pirmā grūtniecība. Bet, ja sievietei jau ir trīs vai četri bērni, viņa var brīvi izvēlēties. Ja izšķiras par abortu, ir jārēķinās ar iespējamām komplikācijām. Alūksnē aborts ir salīdzinoši lēts. Līdz astotajai grūtniecības nedēļai tas maksā 15 latus, pēc astotās – 22 latus. Poliklīnikā pirmo grūtniecību nepārtrauc. Otro, trešo un vēlāku grūtniecību pārtrauc tad, ja tā nav ilgāka par sešām grūtniecības nedēļām. “Nedomāju, ka ārsts var būt dieva vietā un lemt – būt vai nebūt bērnam. Tas ir jālemj katrai sievietei un ģimenei,” stāsta G. Kučika.
Dievs to ir aizliedzis
Pretēju viedokli šajā jautājumā pauž Gulbenes iecirkņa prāvests Ilgonis Alpe. “Piekrītu, ka aborti ir jāaizliedz ar likumu. Aborts ir baušļa pārkāpums. Dievs to ir aizliedzis, nevis cilvēks. Var izskatīt atsevišķus gadījumus, bet nevar atļaut to, ko Dievs ir aizliedzis. Vienmēr ir bijuši arī nelegāli aborti. Domāju, ka mēs nevaram ar likumu dot zaļo gaismu, ko Dievs ir noteicis mums par labu. Aborts ir slepkavība. Šodien zinātnieki uzņem filmas par to, kā bērns attīstās mātes miesās, un atzīst, ka tas ir cilvēks. Ja Dievs ir teicis “tev nebūs nokaut”, tad rodas jautājums, vai likuma grozījums atcels cilvēkam sodu par to, ko viņš darīs, ko valsts likums atļauj,” norāda I.Alpe.
Viņš zina gadījumus, kad cilvēki izšķiras par abortu, bet pēc tam rūgti nožēlo. Ir arī gadījumi, ka ārsts iesaka abortu, bet cilvēks paļaujas uz Dievu, un bērns piedzimst dzīvs un vesels. “Mēs nevaram noteikt, jo noteicējs par cilvēka dzīvību ir Dievs. Mēs gaidām, ka nāks pārbaudījumi, būs grūti, bet beigās izrādās, ka ir atbildēts uz mūsu ticību un ar bērnu viss ir kārtībā. Mēs iestājamies par nedzimuša bērna dzīvību, par to, kas pats sevi nespēj aizstāvēt,” saka I. Alpe.
