Alūksnes Valsts ģimnāzijā jauniešiem ir iespēja apgūt breakdance pamatus.
Alūksnes Valsts ģimnāzijā jauniešiem ir iespēja apgūt breakdance pamatus. Interesanti, ka jaunieši paši vada šīs nodarbības. Viņiem nav pieauguša vadītāja, kas spētu dot padomus vai ieteikumus. Saruna ir ar diviem šīs grupas dibinātājiem – Pāvelu Melni un Rolandu Stricki.
– Cik ilgi jūs nodarbojaties ar breakdance?
– Nopietni trenējamies kopš 2000. gada septembra. Nodarbības ir četras reizes nedēļā pa divām stundām.
– Kā uzsākāt savu darbību?
Pāvels: – Televīzijas pārraidē redzēju, kā breiko, un nolēmu pamēģināt. Gribēju darīt to, ko nespēj citi, lai nebūtu tāds kā citi.
Rolands: – Arī es breiku redzēju televīzijas pārraidē un iepatikās. Tas ir cool, bet daudzi to nemāk!
– Kas jūs dara laimīgus?
Pāvels: – Brīži, kad esmu citu hiphoperu sabiedrībā. Tie ir cilvēki, kas saprot mani. Viņiem ir līdzīgs domāšanas veids un problēmas. Hiphoperu vidū es neesmu svešs, jo tur visi ir savējie, pat tie, ko nepazīstu. Jūtos laimīgs arī tad, kad man nav jādara kaut kas tāds, ko es tajā brīdī nevēlos, t.i., kad esmu brīvs vai paveicis kādu man nozīmīgu darbu.
Rolands: – Tas, ka viss ir kārtībā un ne par ko nav jāuztraucas. Jūtos laimīgs tad, kad varu darīt, ko gribu, kad jūtos brīvs, kad varu piepildīt savas intereses.
– Ko domājat par mūsdienu jauniešiem?
Pāvels: – Mūsdienu jauniešiem ir liels radošs potenciāls, bet viņiem traucē attīstīties informācijas trūkums. Viņi nezina, kas notiek, kas ir un kā nav. Protams, informācija ir jāmeklē pašiem, bet kādam ir jārosina viņus spert pirmo soli. Cilvēks nevar izrakt zemē apraktus dārgumus, ja viņš nezina, ka tie tur ir aprakti.
Rolands: – Teikšu vēl, ka mūsdienu jaunieši dzīvo tikai ar informāciju, ko sniedz televīzija un radio. Tas ir slikti, jo tad viņiem nav savu domu. Jaunieši ģērbjas tā, kā redz pa “teļuku”, atzīst to mūziku, ko dzird pa “teļuku” un radio. Viņi ne vienmēr novērtē to, kas nav populārs. Viņus vada televīzija. Tā ir popkultūras pamats, un mēs esam pret populāro, kaut arī esam spiesti ar to rēķināties.
– Ar ko jūs vēl nodarbojaties brīvajā laikā bez breakdance?
Pāvels: – Veidoju Drum’n Bass, breakbeat mūziku uz datora.
Rolands: – Veidoju un kolekcionēju mūziku, interesējos par datoriem, strādāju mājās un palīdzu citiem strādāt.
– Vai nav grūti un apnicīgi nodarboties ar breakdance?
Pāvels: – Nav. Ir interesanti vērot savu attīstību, sajust to brīvību, ko sniedz savu fizisko spēju pārsniegšana kādas kustības izpildes laikā. Skriet krosu fizkultūras stundā ir tūkstoš reižu apnicīgāk un grūtāk.
Rolands: – Nē, jo tur vienmēr var iemācīties kaut ko jaunu, ko citi breikeri nemāk! Redzot, ka ir arī kāds par tevi labāks, rodas griba ar to nodarboties, lai kļūtu vēl labāks!
– Kā uztverat to, ka Alūksnē jūs sauc par pagrīdes organizāciju?
Rolands: – Neesmu par to dzirdējis, bet, ja tā būtu, tad man pret to nav nekādu pretenziju.
Pāvels: – Īstenībā visa hip-hop kultūra ir pagrīdes kultūra, bet tagad tā sāk izplatīties. Ja mūs sauc par pagrīdes organizāciju, tad tas man patīk, bet tādā pilsētā kā Alūksne, tas nav iespējams. Te nav Rīga, un gandrīz visi cilvēki pazīst viens otru.
– Vai esat augstprātīgi, ka nodarbojaties ar breakdance?
Rolands: – Nē. Kādēļ, lai es būtu augstprātīgs? Es šajā jomā esmu tikai iesācējs, un ir daudz labāki breikeri par mani. Te nav vietas augstprātībai, un galvenais ir trenēties!
Pāvels: -Nē, jo nevajag daudz, lai apgūtu tādu skaitu kustību, cik es protu. Mēs esam trenējušies tikai septiņus mēnešus, tātad esam vēl iesācēji. Cenšos izvairīties no augstprātības, jo vienmēr ir kāds, kas spēj kaut ko izpildīt labāk nekā es. Ar apziņu, ka neesmu vislabākais es cenšos tiekties augstāk, nevis apstāties pie sasniegtā.
– Kā jūs raksturojat paši sevi?
Pāvels: – Man nepatīk par sevi runāt…
Rolands: – Esmu labs, ha ha… Īstenībā nevaru un negribu sevi raksturot Lai to dara citi!
– Ko jūs teiktu jauniešiem, kas šaubās, vai spēs nodarboties ar breakdance?
Pirmkārt, ir cilvēki, kas zina, ka viņi to grib un spēs;
otrkārt, ir cilvēki, kas grib pamēģināt, un tad jau redzēs;
treškārt, iIr cilvēki, kas nespēj iedomāties sevi uz dejas grīdas; šādā veidā;
ceturtkārt, ir cilvēki, kas negrib nekā.
Nav tādu, kas šaubās, jo deja nav lēciens, piemēram, no klints, kur var šaubīties, vai to darīt vai ne. Deju var sākt un pamest. Bieži kāds atnāk pie mums trenēties, bet viņam trūkst pacietības gaidīt, kamēr kaut kas sanāks. Lai iemācītos kādu powermove kustību, ir nepieciešami divi līdz četri mēneši regulāru nodarbību. Nedrīkst arī pātraukt trenēties, jo tas, kas ir iegūts mēnešu laikā, var zust vienā nedēļā. Pēc tam būs grūti atjaunot spēkus, un var arī sevi savainot (piemēram, sastiept muskuli), jo spējas zūd negaidīti.
Komandas Battle Style sastāvs: Rolands, Pāvels, Mārtiņš, Ivo (Balvi), Uvis (Balvi), Vlaģa (Balvi), Sarmis.
Moto: “Nogaliniet sevī elkus!”
Mūsu URL ir – http://www.aluksne.lanet.lv/hip-hop
