Jūlijā Latvijas valdība vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādus cilvēkus. Vēl nepieciešams vien vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju.
Lai arī mani uzņem ar mīlestību, nevis ar naidu
Daiga Sliņķe, psiholoģe
Es domāju, ka attiecībā uz šo jautājumu mums katram ir savas bailes. Kādam varētu būt bail no tā, ka ar Latvijas resursiem nu būs jādalās ar šiem cilvēkiem, kādam citam varētu būt bail no tā, ka līdz ar bēgļu ierašanos mēs varētu turpināt saplūst ar citām tautām, jo latviešiem ir ļoti raksturīga strauja izšķīšana. Cik cilvēku, tik iemeslu. Citu tautu masveida pieplūdums ir pārbaudījums konkrētai tautai, un, ja mēs palaikam runājam par to, ka latviešu tautai nav vienas kopīgas vērtības, tad šīs bailes varētu būt pamatotas. Nesen lasīju, ka Francijā cilvēki bēg no savām mājām, jo viņu dzīvi ļoti apgrūtina iebraucēji. Tā ir cita kultūra, un tas būs pārbaudījums, jo nevajag jau pat citas kultūras un tautas, pat divu cilvēku laulība ir pārbaudījums. Vienam patīk iet agri gulēt, bet otram – agri celties, un jau ir strīdi. Attiecībā uz bēgļiem būs jārisina daudz sarežģītāki jautājumi. Grūti pateikt, kāda būs citu cilvēku reakcija, jo te parādās tas, cik katra tauta ir izturīga. Tepat Liepnā un Pededzē cilvēki nelegāli nāk pāri robežai, un man personīgi ir sajūta, ka šādu pārbēdzēju Latvijā ar katru dienu kļūst aizvien vairāk. Kamēr vietējo ir vairāk nekā iebraucēju, tikmēr jau nekas, bet kas notiks, ja mēs būsim jau puse uz pusi? Pieņemu, ka ne katrs varēs to izturēt. Nevajag jau pat iebraucējus, mēs pat nevaram paciest savus kaimiņus un pat savus ģimenes locekļus. Viss slēpjas cilvēkā pašā, un ir jāstrādā pašam ar sevi. Ir jāmācās vispirms mīlēt un pieņemt pašam sevi, piedot sev. Ja es to spēšu, tad spēšu arī piedot citiem un viņus mīlēt. Tad jau arī nav nozīmes, vai tas būs mans kaimiņš, radinieks vai bēglis no Āfrikas. Ir teiciens – dari otram to, ko gribi, lai tev dara. Skatoties uz Ukrainas situāciju ar Krieviju, arī mani māc bažas, un, ja nu man vajadzēs kādreiz kļūt par bēgli, es gribētu, lai man ir kur paglābties un lai arī mani uzņem ar mīlestību, nevis ar naidu. ◆
Kāpēc vispār šāda situācija ir radusies?
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs
Vispirms vajadzētu noformulēt, kas tad ir šie bēgļi – politiskie vai ekonomiskie bēgļi? Otrs jautājums, kurš varētu satricināt sabiedrību, ir par naudu, kuru saņems bēgļi, un to naudu, kuru mēs esam spējīgi maksāt cilvēkiem, kuri ir uz vietas, piemēram, trūcīgajiem. Nav mazsvarīgs arī jautājums, vai šī bēgļu uzņemšana neradīs ķēdes reakciju. Tie ir tie jautājumi, par kuriem cilvēki izteikuši bažas. Nav mazsvarīgs arī jautājums par to, ar kādu mentalitāti šie cilvēki šeit ieradīsies. Daudzi salīdzina, ka pēc Otrā pasaules kara arī latviešus uzņēma ārzemēs, taču tur cilvēkus neuzņēma ar atplesām rokām, visiem bija pašiem jāpārvar grūtības. Ir arī tīri politisks jautājums, kāpēc vispār šāda situācija ir radusies. Kāpēc pēkšņi pēdējos divus gadus pāri Vidusjūrai ir tik daudz problēmu? Un, ja ir noteikts skaits, cik Eiropa uzņems bēgļu, kur tad paliks pārējie? Kas notiks ar viņiem? Kuri tad būs izredzētie un iegūs bēgļu statusu? Problēma ir jārisina tās saknē, un ir jānoskaidro, kas tad ir šīs problēmas dziļās saknes. Visi tikai runā par to, cik humāni vai nehumāni ir uzņemt bēgļus, bet ir jārunā arī par to, kāpēc šī problēma rodas. Mēs taču nevaram uzņemt visu Āfriku! Tagad ķerstam arī vjetnamiešus, un arī tam ir kāds iemesls. Tad jau iznāk tā, ka tie, kuri pār Vidusjūru pārceļo kuģī, ir bēgļi, bet tie, kuri skrien caur mūsu mežiem, nav. Es uzskatu, ka Latvijai ir arī iekšējas problēmas, kuras saistītas ar nepilsoņiem, un tās nav atrisinātas līdz galam, līdz ar to mums būtu vispirms jātiek galā ar šiem iekšējiem jautājumiem, lai mēs būtu gatavi uzņemt arī bēgļus. Ja Eiropa vēlas atrisināt Āfrikas jautājumus, nezinu, vai būsim spējīgi to izdarīt. Jautājums ir par to, vai šie cilvēki šeit iedzīvosies un būs gatavi ko darīt. Visi jau laužas uz Angliju, nevis Latviju. Pašreiz šajā jomā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. ◆
Divas atšķirīgas tēmas
Jevgēnija Pozņaka, Valsts robežsardzes galvenā inspektore
Jāatceras, ka ar bēgļu jautājumu nodarbojas Iekšlietu ministrija, bet Valsts robežsardze nodarbojas ar nelegālo imigrantu jautājumu, kas ir divas atšķirīgas tēmas. Tā, piemēram, 1.augustā Viļakas pārvaldē robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizturēja kārtējos 22 Vjetnamas pilsoņus un 4 viņu pārvadātājus – 2 Latvijas un 2 Krievijas pilsoņus. Bērziņu robežapsardzības nodaļā pulksten 3.00 no rīta sakarā ar nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmēm tika uzsākta ārkārtas situācijas masveida nelegālo imigrantu pieplūduma gadījumos realizācija, ieviešot signālu “Nelegālis”. Meklēšanas un pēdu dzīšanas pasākumos tika iesaistīti papildspēki no kaimiņu nodaļām, pieci dienesta suņi un robežsardzes aviācija. Iepriekš tik liela nelegālo imigrantu grupa tika aizturēta šā gada 22.jūlijā, kad Viļakas, Daugavpils un Ludzas pārvaldē vienas diennakts laikā tika aizturēti 23 nelegālie imigranti (16 vjetnamieši un 7 afgāņi) un 7 to pārvadātāji. Kopā šogad jau aizturēti 239 nelegālie imigranti (no tiem 165 Vjetnamas, 20 Afganistānas, 13 Krievijas, 6 Irākas, 5 Sīrijas) un 52 viņu pārvadātāji (no tiem 22 Latvijas, 22 Krievijas, 3 Igaunijas, 1 Kirgizstānas, 3 Polijas, 1 Tadžikistānas). Salīdzinājumam visā 2014.gadā tika aizturēti 200 nelegālie imigranti un 19 pārvadātāji. ◆
