Valsts policijas Vidzemes reģiona Alūksnes iecirknī satiksmes uzraudzības vadībā aizvadītajā gadā darbu uzsāka jauns darbinieks – Aleksandrs Fins. Tagad viņš jau var rezumēt pērn satiksmes uzraudzības jomā paveikto un nospraust mērķus nākamajam atskaites periodam, un tādu jaunajam darbiniekam netrūkst.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors A. Fins ir no Valkas novada. Policijas darbu apguvis Valsts policijas koledžā, sekojušas dienesta gaitas satiksmes uzraudzības jomā Valkas novada Smiltenes iecirknī, tad – Gulbenes iecirknī. Pēc tam atgriezies Smiltenē, un tikai tad atsaucies darba piedāvājumam Alūksnē, kur strādā kopš aizvadītā gada augusta.
– Lielākā daļa Alūksnes iecirkņa policistu ir vietējie. Cik viegli vai grūti ir sākt darbu svešā teritorijā?
– Alūksne jebkurā gadījumā ir liels atklājums, jo pirms tam man nav bijusi nekāda saikne ar šo pilsētu. Tas ir liels izaicinājums sākt policijas darbu svešā novadā, jo paiet laiks, kamēr iepazīsti vietas un cilvēkus. Savukārt no otras puses, man nav grūti strādāt, jo šajā pilsētā vēl neesmu iedzīvojies. Smiltenē sešu gadu laikā vieni un tie paši pārkāpēji manā redzeslokā “griezās uz riņķi” jau otro vai trešo reizi!
– Jums ir iespēja salīdzināt un vērtēt – kā atšķiras satiksmes noteikumu pārkāpēji šajos novados?
– Īpašu pazīmju nav nedz vienā, nedz otrā vietā. Tas, kurš ir pārkāpējs, tas ir, un tas lielākajā daļā gadījumu nemainās. Protams, parādās jaunie autovadītāji un arī tiem ir jāiziet šis izrādīšanās un lielības posms, bet pēc tam jau viss ierit likumpaklausīgās sliedēs.
– Kādus principus ievērojat satiksmes uzraudzības vadībā?
– Strādājam citādāk. Esam mobili. Izbraucam uz notikumiem un negadījumiem, savukārt papīru darbs ir pēc tam. Vienā vārdā sakot – pēc iespējas vairāk esam uz ceļa. Satiksmes uzraudzību organizēju, vadoties no redzējuma, kāds man bija tad, kad pats biju “ceļinieks”. Šo pieredzi lieku lietā gan organizējot patruļu dislokācijas vietas, gan nosakot darba prioritātes. Protams, jāvērtē citiem, bet uzskatu, ka šī pusgada laikā satiksmes uzraudzība un vietējā satiksmes kultūra Alūksnē un novadā ir uzlabojusies. To, ka esmu uz pareizā ceļa, pierāda arī darba rezultāti.
– Kādi tie ir?
– Ņemot vērā paveikto ceļu satiksmes pārkāpumu apkarošanā, Vidzemes reģionā mums ir trešais labākais rādītājs, neskatoties uz to, ka pēc štatiem Alūksne ir viens no mazākajiem iecirkņiem. Starp citu, Vidzemes iecirkņos, kuros satiksmes uzraudzības priekšnieki paši nav bijuši inspektori, darba organizācija ir savādāka un nebūt ne rezultatīvāka.
– Kāda bijusi aizvadītā gada bilance satiksmes noteikumu pārkāpumu ziņā, un vai ir pārsteigumi?
– Aizvadītā gada laikā ceļu satik-smē par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem kopumā sastādīti 3626 administratīvā pārkāpuma protokoli. Pārsteigumu nav, tāpat kā iepriekšējos atskaites periodos lielākā daļa, aptuveni 50 – 60 procenti no tiem ir par ātruma pārsniegšanu gan pilsētas teritorijā, gan ārpus pilsētas. Pērn reģistrēti 93 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem divos gadījumos ir bojā gājušie, divos – smagi miesas bojājumi un 14 gadījumos – viegli ievainojumi.
– Abi negadījumi ar bojā gājušajiem notika viens pēc otra uz lauku ceļiem. Vai tur ir kāds kopējs skaidrojums?
– Jā, tās bija automašīnu sadursmes vasara sezonā, bet te nevar meklēt vienotus iemeslus, ja ir domāti nesakārtoti ceļi vai kāda policijas bezdarbība. Pie tam, pašlaik vēl abos gadījumos notiek izmeklēšana. Izpētot negadījumu struktūru kopumā, esam secinājuši, ka lielākā daļa to ir izdarīti aiz neuzmanības un paviršības pret ceļu satiksmes noteikumiem. To nebūtu, ja cilvēki vairāk pievērstu uzmanību tam, ko viņi satiksmē dara. Spilgts piemērs ir manevrēšanas noteikumu pārkāpumi. Autovadītāji reizēm veic manevrus, kas realitātē nav atļauti vai pat ir gandrīz neiespējami.
– Pērn stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz bargākus sodus par vairākiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Atgādiniet par tiem!
– Jā, paredzēti bargāki sodi par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem, tostarp arī transporta vadītājam par viedierīču lietošanu, transportlīdzeklim esot kustībā, par aizsargķiveres nelietošanu, kā arī nepiesprādzēšanos ar drošības jostu. Grozījumi paredz administratīvo sodu vadītājiem arī par tādām agresīvas braukšanas izpausmēm kā apzinātas sānslīdes radīšana, braukšana ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa un tamlīdzīgi. Turpmāk sods par minētajiem pārkāpumiem būs no 70 līdz 280 eiro.
Pagājušajā gadā ir reģistrēti arī 12 agresīvas braukšanas gadījumi, no tiem deviņi – gada nogalē, kas fiksēti no novembra beigām līdz decembra beigām. Protams, šie autovadītāji attaisnojas ar to, ka vienkārši testē savu automašīnu, taču daļa testēšanu bieži atkārto. Figurē “BMW”, “Audi Quattro” marku automašīnas, ir arī viens “Mercedes”, ar ko brauc meitene, kas ir netipiski.
– Pieļauju, ka speciāla vieta drošas braukšanas prasmju uzlabošanai būtu aktuāla ne vienam vien Alūk-snes jaunietim. Vai par to sadarbībā ar pašvaldību ir domāts? Kādreiz to varēja darīt uz Alūksnes ezera.
– Jā, braukšana pa ezeru esot bijusi populāra, taču vēlāk drošības apsvērumu dēļ to nepraktizēja, jo citviet reģionā automašīnas ielūza ledū. Ja šādu vietu ierīko, kurš uzņemsies atbildību par tur notiekošo? Šim nolūkam citviet Latvijā trases ir. Alūksnē varētu mēģināt rīkot pasākumus sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu. Ja tiks izteikta tāda vēlme – organizēsim. Esmu atvērts idejām!
– Aktualizēta arī tālruņa lietošana, braucot pie stūres. Vai esat pamanījis, ka tā ir problēma arī mūspusē?
– Jā, tam pievēršam uzmanību, taču mūsdienu satiksmes dalībnieki ir ar attieksmi – ja nav video, nav pierādījumu, tādēļ šī pagaidām ir ļoti strīdīga lieta. Taču tehnoloģijas attīstās, un arī šajā ziņā Valsts policija jau šovasar ir paredzējusi ieviest novitātes, kas palīdzēs aktīvāk nekā līdz šim apkarot tādus pārkāpumus kā tālruņu lietošana pie stūres.
– Kādas pašlaik ir ceļu uzraudzības prioritātes?
– Uzsvars vienmēr ir uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Pērn piedalījāmies sešās Eiropas mēroga kampaņās, kas vēstas uz maz-aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību. Šogad preventīvo darbu turpinām un pašlaik, no 16. janvāra līdz 1. martam, visā Eiropā notiek kampaņa ar nosaukumu “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, pievēršot lielāku uzmanību tieši senioriem. Kā viņi šķērso ielu, vai dara to šim nolūkam paredzētās vai neparedzētās vietās un tamlīdzīgi. Ceļu uzraudzībā prioritāte ir policijas klātbūtne, ko cenšamies iespēju robežās īstenot. Mēs esam redzamāki, biežāk patrulējam vietās, kur vairāk notiek negadījumi un koncentrējas pārkāpumu statistika. Runājot par atļautā ātruma kontroli, situācijās, kad tas ir nepieciešams, strādājam uz šosejas, savukārt brīžos, kad pilsētā ir lielākā satiksmes plūsma, proti, no rīta pirms darba un pēc darba laika, esam tur.
– Cik darbinieki rūpējas par drošību vietējā ceļu satiksmē?
– Alūksnes iecirknī satiksmes uzraudzības rotā ir 10 darbinieki, taču uzraudzībā iesaistās arī patruļpolicija, kas vēl ir 10 darbinieku sastāvā.
– Vai ziemā ir kādi īpaši ieteikumi vai aizrādījumi satiksmes dalībniekiem?
– Gājējiem nevajadzētu kā pīlēm iet pāri brauktuvei jebkurā iespējamā vietā un piestāt arī pirms gājēju pārejas. Savukārt braucējiem jāatceras, ka bremzēšanas ceļš ziemā ir garāks…
– Kādi mūsdienās ir lielākie izaicinājumi ceļu uzraudzības jomā?
– Automašīnas kļūst arvien jaudīgākas, un līdz ar to mūsu darbā izaicinājums ir kontrolēt šo procesu. 60 procenti pārkāpumu saistīti ar ātruma pārsniegšanu, un tas tik drīz nemainīsies. Nupat Alūksnē bija starptautisks rallijs, kad mūspusē pulcējās ievērojams skaits satiksmes dalībnieku. Pūlī ir tāda nelāga iezīme, ka katram kaut kur gribas nokļūt ātrāk nekā pārējiem, tajā mirklī aizmirstot par satiksmes noteikumiem. Vienas pasākuma dienas statistika satiksmes uzraudzības jomā bija pielīdzināma visas nedēļas rādītājiem ziemas periodā! Izdarījām lielu preventīvu darbu.
– Kāds ir jūsu redzējums, ko gribētos satiksmes uzraudzībā panākt?
– Statistiski apliecinājies, ka katru dienu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības iegūst daudz vairāk cilvēku nekā tās zaudē, gan saņemot sodu, gan liekot braukšanu pie malas sasniegtā vecuma dēļ, tādēļ preventīvajam darbam ir liela nozīme. Gribas nodrošināt tādu policijas klātbūtni, kuras rezultātā samazinātos negadījumu skaits. Visus novērst nevarēsim, bet strādāsim pie tā, lai cilvēki brauktu uzmanīgāk.
– Kā ceļu uzraudzībā sācies šis gads?
– Jau ar trīs negadījumiem, divos no tiem ir cietušie. Abos gadījumos – nepareiza ātruma izvēle un nepareiza manevrēšana, vienā negadījumā avāriju sekmējis arī pietiekami neuzturēts ceļš. Tāpat jāaizrāda arī aģentūrai “Spodra”, kuras ielu uzkopšanas stils reizēm veicina spolēšanos.
