Šobrīd publiskajā telpā daudz diskutē par priekšlikumu, ka bērniem skolas gaitas jāuzsāk jau no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrija bija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma un minētās izmaiņas stātos spēkā no 2018.gada 1.jūlija, bet valdība pagaidām neskatīs piedāvātos likuma grozījumus par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma. Ko par to domā Alūksnes un Apes novadu izglītības darbinieki?
Katram sava situācija
Iluta Apine, Apes pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” vadītāja
Katram bērnam spēju līmenis ir individuāls, līdz ar to arī vecums, kādā sākt iet skolā, ir citādāks. Vienam skolas gaitas uzsākšana sešos gados varbūt der, citam ne. Masveidā uzsākt skolas gaitas sešos gados šobrīd nevar, jo nav tā sakārtota izglītības sistēma. Kur būs telpas, kā tās būs iekārtotas, ja zināms, ka sešgadniekiem ir nepieciešams rotaļu mācības process? Tāpat arī skolu skolotājiem vajadzētu pārkvalifikāciju, lai atbilstoši izglītotu sešgadniekus. Man nav saprotama sistēma, kā tas tiks risināts. Tas atkal ir izskanējis jaunums bez seguma. Nav pārliecības, ka būs bērniem labi un arī skolu skolotājiem – vai viņi vispār ir tam gatavi? Šobrīd, ja vecāki izsaka vēlmi, lai bērns uzsāk skolu agrāk, risina sarunu ar pedagogu: ja arī pedagogs akceptē, tad tas tiek pieļauts. Šogad mūsu pieredze bija, ka bērns aizgāja uz skolu sešu gadu vecumā, bet tad arī tika iesaistīti speciālisti un psihologs, kas izvērtēja situāciju, lai būtu pārliecība, ka bērns ir gatavs skolai. Katram bērnam ir individuāla situācija. Mēs bieži vien uzskatām, ka varbūt noteicošais bērnam skolas gaitu uzsākšanai ir prasme lasīt, rakstīt, matemātiskās spējas, bet, manuprāt, liela loma ir arī sociālām prasmēm, pašapkalpošanās prasmēm, lai bērns varētu patstāvīgi skolā uzturēties, jo bērnudārzā blakus ir audzinātājas un auklītes, kas pieskata un palīdz, bet skolā viņam jau ir jābūt patstāvīgam. Jāatzīst, ka šodien bērni nav tik patstāvīgi kā pirms dažiem gadiem, jo mammas viņus vairāk čubina. ◆
Nepaspēs izbaudīt bērnību
Skaidrīte Melne, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” skolotāja
Man ir liela pieredze sešgadnieku izglītošanā. Uzskatu, ka šis vecums nav atbilstošs skolas gaitu uzsākšanai. Bērniņš vēl nav nobriedis. Septiņi gadi – jā. Saprotu, ka ir 21.gadsimts – visi ir steidzīgi un jau ļoti gudri. Bet bērns nedabū attīstīties savā vecumā. Viņam tas bērnības laiciņš tiek atņemts gan komunikācijai ar citiem bērniem, gan darīt lietas, kas viņam ir jādara bērnībā. Viņš nepaspēj izprast pasauli. Ir bērni, kuri ir ļoti gudri – jā, tad iebildumu nav, bet lielākoties šādu lēmumu pieņem paši vecāki. Mēs varam ieteikt vecākiem, iet vai neiet bērnam agrāk skolā, jo diendienā esam kopā un redzam bērnu attīstības līmeni. Taču tas viss ir ļoti individuāli jāizvērtē. Ir vecāki, kuri ļoti vēlas bērnu steidzināt, ir vecāki, kas atstāj bērniņu ilgāk bērnudārzā, lai nobriest skolas gaitām. Turklāt arī vecākiem būtu vairāk laika jāvelta saviem bērniņiem, jo mēs bērnudārzā neesam tie, kas ieliek visu – pamats ir ģimenē. Vecāki bērnu audzina, bet mēs esam tikai blakus. Protams, piecgadīgo un sešgadīgo apmācība ir obligāta, bet pirmais ir ģimene un tikai tad bērnudārza skolotājs. Mazajiem svarīgi ir iemācīt komunikācijas prasmes, sadarboties ar saviem draugiem, darboties kopīgi nodarbībās vai rotaļās, ievērot pieklājības normas: “Lūdzu!”, “Paldies!”, “Atvaino!”, “Piedod!” Iemācīt patstāvību, pamatlietas, tikumiskās īpašības – izpalīdzību, sasveicināšanos, ar ko mēs saskaramies ikdienā, jo tas paskrien ļoti ātri garām. Protams, svarīga drošība uz ūdens, ar uguni, elektrību utt. Manuprāt, ieguvēji ir tie, kas bērnus sāk skolot no septiņiem gadiem, jo jau pusgada laikā var redzēt, ka bērns kļūst atvērtāks, raisās valoda, kļūst patstāvīgs. Turklāt lielajā skolas burzmā mazais sešgadnieks pazūd – ja viņš vēl nav patstāvīgs, nemāk izteikties un neprot sevi aizstāvēt, tad nekas pozitīvs tur nevar nemaz izdoties. ◆
Skolā – no septiņiem gadiem
Iveta Kronberga, Alūksnes pilsētas sākumskolas skolotāja
Pareizi ir, kā šobrīd, kad bērns uzsāk mācības, sasniedzis septiņu gadu vecuma posmu, bet līdz šiem septiņiem gadiem bērni mācības apgūt pirmsskolas mācību iestādē. Bērni ir ļoti dažādi, un attīstības pakāpe ir individuāla, tāpēc prātīgāk būtu, ka no septiņiem gadiem var sākt sēdēt skolas solā. Noteikti tas arī radītu reorganizāciju pedagogiem sākumskolās, jo būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, jo jābūt sagatavotiem ar citu kvalifikāciju, jāmaina metodes un darba formas. Mainītos spēles noteikumi un situācija, tādēļ, manuprāt, šāds lēmums ir kārtīgi jāpārskata un jāizvērtē. Šobrīd liela daļa bērnu sākumskolā ir gatavi mācīties atbilstoši savām spējām, bet ir arī bērni, kuriem ir dažādas uzvedības problēmas, piemēram, nosēdēt mierīgi un koncentrēt uzmanību. Situācijas ir dažādas. Domāju, ka arī bērniem būtu grūti uzsākt mācības agrāk, jo mazajā vecumposmā svarīgs ir katrs bērna gadiņš. Bērnudārzā viņiem tiek nodrošināts pusdienlaiks, caur spēlēm un rotaļām tiek apgūtas vajadzīgās prasmes, kas ir katram vecumposmam atbilstoši, bet skolā viss jau ir nopietni un bērnam vairs netiek sniegta iespēja izbaudīt bezrūpīgās bērnības posmu. ◆
