Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2013.gadā Latvijas mājsaimniecību ienākumi, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājušies par 10,6 procentiem. Ienākumi no darba algām turpina palielināties, tādējādi jau ir sasniegts pirmskrīzes līmenis.
Vilnis Blūms, pensionārs no Alūksnes
Šie dati ir tikai uz papīra. Pat ja ienākumi strādājošajiem ir palielinājušies, izdevumi taču arī ir auguši. Līdz ar to šāda statistika neko īsti nedod. Es kopš krīzes laika nejūtu nekādus uzlabojumus. Uzskatu, ka tiek darīts viss, lai mūs vājinātu. Nevar vecos traukos liet iekšā jaunu vīnu. Ja salīdzina ar visu Eiropu, tad pie mums visam vajadzētu būt kā Eiropā, bet kaut kas ir tāpat pa vecam. Vienā jautājumā viss notiek, kā tur, bet otrā viss paliek citā līmenī. Tas rada tikai nepatiku, naidu un šķelšanos. Zivs jau sāk pūt no galvas. Ziņās rādīja, ka sākšot iepirkt radarus, lai uz ceļiem labāka drošība, bet vispirms ir jādomā par pašu ceļu kopšanu! Ja arī ienākumi iedzīvotājiem no darba algas palielinās, tad tie palielinās arī tiem, kuri pelnījuši vairāk. Nevienlīdzība ar to jau neizlīdzinās. Noslāņošanās mākslīgi tika radīta deviņdesmitajos gados un tā arī ir palikusi un joprojām turpinās.
Vija Vārtukapteine, Alūksnes novada sociālā dienesta vadītājas vietniece
Trūcīgo personu skaits un pabalstu saņēmēju skaits ir būtiski samazinājies. Tas notiek katru gadu. Ir, kas atrod darbu, ir ģimenes, kurām ienākumi palielinās arī no sezonālajiem darbiem. Pērn un šogad ir palielinājušies arī valsts piešķirtie pabalsti, kas nedaudz sekmējis trūcīgo ģimeņu skaita samazināšanos. Ja klienti ilgstoši slimo, tad rosinām vērsties pie ārsta, lai, ja nepieciešams, varētu kārtot invaliditāti. Kas attiecas uz darba tirgu, tas tomēr ir saistīts ar konkurenci. Ir bijuši arī tādi klienti, kuri tomēr izbraukuši strādāt uz ārzemēm. Domāju, ka nav nevienas ES valsts, kurā nebūtu bezdarbnieku. Ir cilvēki, kuri gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ neiztur konkurenci darba tirgū. Nav tā, ka darba tirgū darbavietu skaits būtu vienāds ar strādātspējīgo skaitu. Mūsu uzdevums ir sniegt atbalstu cilvēkiem, lai arī viņi varētu integrēties sabiedrībā un paši saviem spēkiem nodrošināt iztiku savai ģimenei.
Virgīnija Veļķere, Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja
Bezdarba līmenis ir samazinājies. Šobrīd Alūksnes un Apes novados reģistrēti 1340 bezdarbnieki, pērn bija 1680. Cilvēki, kas meklē darbu, to arī atrod. Ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri dodas peļņā uz ārzemēm. Krīzes gados tādu bija daudz. Šogad gan ir palielināta arī minimālā alga par 40 eiro. Darba devējiem, protams, līdz ar to ir lielāks slogs, taču tas ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Ja darba devējam arī līdz šim gājis grūti, tad šis algu palielinājums viņu var skart būtiski. Kopš krīzes uzlabojumi ir manāmi, taču tie notiek lēnām. Arī bezdarba procents samazinās pakāpeniski. Liela ietekme ir arī sezonālajam darbam. Kad darbs beidzas, uzņēmums, loģiski, šos darbiniekus atbrīvo, taču lielākajai daļai ir izredzes, atsākoties sezonai, iet atkal strādāt. Kas attiecas uz pētījumu, ir liela atšķirība starp Rīgas un Alūksnes reģionu. Bezdarba procents Rīgā patiesībā ir ļoti zems un darba iespējas ir ļoti lielas, taču ne jau katrs no Alūksnes aizbrauks un iekārtosies tur darbā.
