Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļa 20.martā pirmo reizi šajā gadā organizēja mācības pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte”.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļa 20.martā pirmo reizi šajā gadā organizēja mācības pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte”.
Nodaļas vadītājs Intars Zitāns pieļauj, ka degvielas trūkuma dēļ tās var būt arī pēdējās, lai gan citus gadus tādas bijušas četras reizes. Kopējas garnizona mācības Alūksnes, Balvu un Gulbenes glābšanas dienesta darbiniekiem notika 21.martā Gulbenes rajona padomes administratīvajā ēkā.
“Mums bija zināms, ka “deg” televizors mazajā grupā. Tā atrodas ēkas pirmā stāva stūrī, tāpēc bērnus evakuēja caur citu grupu telpām. Mums ir labi izstrādāts evakuācijas plāns. Ja ir šķēršļi vienā vietā, tad varam izmantot citu eju, lai atstātu iestādi. Pirms mācībām vairākās nodarbībās ar bērniem pārrunāja ugunsdrošības jautājumus un kā rīkoties, ja kaut kas sāk degt. Tomēr biju pārsteigta, cik ātri un organizēti 87 audzēkņi paņēma apģērbu un devās uz izeju. Jāņem vērā, ka viņi bija satraukti. Es atslēdzu elektrību un ziņoju ugunsdzēsējiem,” stāsta Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ārija Driņina.
Alūksnē mācībās bija iesaistīti visi dienesti, kas strādā ugunsgrēku gadījumos: ceļu, valsts un pašvaldības policisti, mediķi un Mobilo strēlnieku bataljona karavīri, kas vienmēr palīdz, ja vajadzīgs vairāk cilvēku. Degošu ēku vispirms atslēdz no elektrības tīkla, un to dara Alūksnes elektrisko tīklu rajona darbinieki “Abās mācību dienās pieļāva dažas kļūdas, kas būtu jānovērš. Taču sevišķi gribu uzsvērt, ka kopējas mācības rīkojam tāpēc, lai apgūtu sadarbību ar iedzīvotājiem. Ugunsdzēsēji var mācīties dzēst depo vai citā ēkā, bet ir svarīgi rīkoties pārdomāti un saskaņoti, neļauties panikai. Mācībām izvēlas iestādes, kur ir daudz cilvēku, vai celtnes ar vēsturisku vērtību. Prieks, ka pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” darbinieki izdarīja pat vairāk, nekā mācībās bija paredzēts. Bērnus ne tikai evakuēja, bet arī aizveda uz ģimnāzijas ēku, lai nebūtu jāsalst,” secina I.Zitāns.
Viņš ir pārsteigts, ka Gulbenes rajona padomes ēkā atrodošos iestāžu darbinieki nenopietni un pavirši izturējās pret mācībām. Ugunsgrēkā no katra rīcības ir atkarīga ne tikai cilvēku dzīvība, bet arī materiālo zaudējumu apjoms. Gulbenē cilvēki no ēkas evakuējās un pazuda, lai gan viņiem būtu jāpiedalās ugunsgrēka likvidācijā. Evakuācija ir jāorganizē līdz ugunsdzēsēju atbraukšanai, tāpēc katrā objektā vismaz reizi gadā ir jāorganizē mācības.
“No tā, cik gatavi cilvēki ir rīkoties, lielā mērā ir atkarīga dzēšanas efektivitāte. Protams ugunsgrēku likvidēs jebkurā gadījumā, bet nav garantijas, ka no kāda uzņēmuma, kas atrodas ēkā, būs evakuēti visi cilvēki. Lielā piedūmojumā var gadīties, ka ugunsdzēsēji nemeklēs cilvēku, par kura pazušanu nav informācijas,” skaidro I.Zitāns. Viņš salīdzina ugunsgrēku Cesvaines ģimnāzijā un Malienas pamatskolā. Pēdējā pirms ugunsgrēka izcelšanās bija mācības, un cilvēki zināja, kā šādā situācijā rīkoties.
“Ja kāds iedomātos sākt evakuēt mantas, atvērt logus un durvis, tad būtu tāpat kā Cesvainē – nodegtu visa skola. Bet Malienas pamatskolā mācības varēja atsākt jau pēc nedēļas,” uzsver I.Zitāns.
