Alūksnes novada peldvietu ūdens kvalitātes analīzes augustā ir normas robežās, tāpēc peldēties var gan trīs Alūksnes ezera peldvietās, gan Dūņezerā, Siseņa ezerā, Lukstu ezerā un Dzērves ezerā. Tiesa, ūdens kvalitāte varētu būt vēl labāka,
ja cilvēki ar savu darbību nepiesārņotu ezerus un peldvietas.
Visnetīrākais ūdens ir Siseņa ezerā
“Visas peldsezonas laikā vislielākais mikrobioloģiskais piesārņojums ir Siseņa ezerā. Iespējams, ka tajā ieplūst kanalizācijas ūdeņi vai arī pārāk tuvu atrodas mājdzīvnieku kūts. Protams, ja šis piesārņojums būtu virs normas, tad nekavējoties ziņotu atbildīgajām iestādēm, kuras noskaidrotu iemeslus un liktu tos novērst. Turklāt lielāks piesārņojums visās peldvietās bija jūnijā un jūlijā. Varbūt to var skaidrot ar siltāku laiku, kas provocē mikroorganismu vairošanos,” informē Sabiedrības veselības aģentūras Vidzemes reģionālās filiāles higiēnas ārste Evita Zeiļuka.
Vistīrākais ūdens ir Dūņezerā. Tā analīžu rezultāti nedaudz pasliktinās tikai augustā. Toties šis ezers no visām pārbaudēs iekļautajām ūdenstilpēm bija pats nesakoptākais tieši augustā. E.Zeiļuka pieļauj, ka tieši tas varētu būt viens no cēloņiem baktēriju daudzuma pieaugumam analīzēs. Starp Alūksnes ezera peldvietām tīrākā ir “Melnumā”. “Šūpalās” netīrākais ūdens bija jūlijā, bet “Vējiņā” baktēriju daudzums bijis nedaudz palielināts jūnijā un augustā, bet vislielāko piesārņojumu ūdens analīzēs konstatēja jūlijā.
Pie Lukstu ezera kārtība valda vienmēr
Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Jušvajeva informē, ka Dūņezers atrodas uz īpašnieka zemes, tāpēc par nekārtībām tā apkārtnē tiek prasīta atbildība no viņa. Vēl nesen īpašnieks sakārtoja ezera apkārtni. Tomēr iespējams, ka tā netiek regulāri pārskatīta.
Toties Trapenes pagasta atpūtas vietā pie Lukstu ezera vienmēr ir ideāla kārtība. Tās īpašnieks Austris Gailītis atzīst, ka katru dienu un vēl mazliet tiek gādāts par kārtību. Tiesa, lietainā un vēsā laikā pietiek, ja viņš uz ezeru dodas ik pārdienas. Toties brīvdienās saimniekam tas ir jādara pēc iespējas biežāk. “Sakārtota apkārtne liecina par to, kāds saimnieks ir katrā vietā. Diemžēl mūsu cilvēki nav tik apzinīgi, lai aiz sevis nepiemēslotu. Tas, protams, neattiecas uz visiem. Nakšņot atpūtas vietā gan piesakās, bet ir arī daudz tādu, kas ezerā vēlas tikai nopeldēties. Viņus es neredzu, tāpēc nezinu, cik un kas tie ir,” skaidro A.Gailītis. Viņš secina, ka tieši kārtība rosina izmest alus pudeles un papīrus atkritumu urnā, nevis pa roku galam.
