Eiropas Savienībā lieli izklaides pasākumi bieži notiek ārpus pilsētām. Vai tāpēc, ka to rīkošana pilsētā tiešā dzīvojamo māju tuvumā ir aizliegta?
Eiropas Savienībā (ES) lieli izklaides pasākumi bieži notiek ārpus pilsētām. Vai tāpēc, ka to rīkošana pilsētā tiešā dzīvojamo māju tuvumā ir aizliegta? Vai ES ir vienoti noteikumi par izklaides industriju? Vai tiks noteikts, līdz cikiem vakarā šādi pasākumi drīkst notikt, varbūt Līgosvētkus varēs svinēt tikai līdz desmitiem vakarā?
Sabiedriskās kārtības jautājumi pārsvarā ir katras dalībvalsts kompetencē. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija informē, ka iestāšanās ES procesā nav saskārusies ar ES tiesību aktu pārņemšanu, kas regulētu minētos jautājumus. Līdz ar to var secināt, ka šo jautājumu regulēšana ir katras valsts kompetencē un šajās jomās nav harmonizētas ES likumdošanas. ES ir pieņēmusi direktīvu par trokšņu ierobežošanu, piemēram, slimnīcu, skolu un tamlīdzīgu objektu tuvumā, ko rada transporta līdzekļi, darba tehnika un tā tālāk.
Taču dokumentā ir uzsvērts, ka šī direktīva neattiecas uz trokšņiem, kurus rada cilvēki, respektīvi, uz klaigāšanu, skaļu mūziku, kaimiņu trokšņošanu un tamlīdzīgi. Nekas nav minēts arī par laika ierobežojumu, proti, cik ilgi būtu atļauts trokšņot.
ES arī izstrādājusi vairākus normatīvos aktus, lai veicinātu cīņu ar alkoholismu un pasargātu bērnus un pusaudžus no alkohola nelabvēlīgas ietekmes un tamlīdzīgi. Piemēram, ir pieņemta rezolūcija par alkohola lietošanas ierobežošanu. Tāpat arī ES Padome ir izstrādājusi rekomendācijas, kā dalībvalstīm cīnīties ar alkoholismu un pasargāt no tā bērnus un pusaudžus. Tomēr šie dokumenti ir tikai ieteikumi, kā dalībvalstīm pašām risināt šādus jautājumus, ņemot vērā katras valsts apstākļus.
Tas nozīmē, ka masu pasākumu rīkošanu, vecuma ierobežojumus un alkohola pārdošanas noteikumus arī pēc iestāšanās ES, tāpat kā līdz šim, regulēs Latvijas likumdošana.
