Daži arī izkrīt, un tie ir jaunākie un nenopietnākie zēni, kas arī dzīvē biežāk pārkāpj noteikumus un cieš auto negadījumos.
55.
Daži arī izkrīt, un tie ir jaunākie un nenopietnākie zēni, kas arī dzīvē biežāk pārkāpj noteikumus un cieš auto negadījumos. Pēc nedēļas saņemam šofera tiesības, un man ir jau četrdesmit, bet priekšā vēl daudzi darba gadi nu jau pie automašīnas stūres. Reizēm domāju, vai labāk bija, kad mani vadāja šoferis, vai tagad, kad viss pašas rokās. Atbildi tā arī nezinu: slikti tā un slikti šādi. Katrā ziņā mans sargeņģelis nav novērsis no manis kā šoferīša savu skatienu. Priekšā ir gāzušies arī koki un mašīna kopā ar mani palikusi neskarta. Vai tā nav laime? Uz šo sargeņģeli paļaujos arī turpmāk.
9.Pēc kara visi gudri
Tautā slimību izpratne ir visai oriģināla, sevišķi tas attiecas uz gara slimībām. Pat medicīnas personālu, kas retāk saskaras ar šā kontingenta slimniekiem, moka neizpratne. Kāpēc slimniece pati ar sevi sarunājas, visu dienu bez pārtraukuma pārkārto savas nedaudzās lietas, nevar atrast pazudušo, ieklausās kādās citiem nedzirdamās iekšējās vai no āra nākošās balsīs un visbeidzot pat palien zem gultas. Labi, ja protam kaut nedaudz palīdzēt un izprast organismā notiekošo. Daudz ko iemāca pati dzīve.
Ar pirmajiem darba gadiem pienākas saskarties ar alkohola delīrija slimniekiem. Ja dzeršanas stāžs liels, smadzenes vairs nepacieš nepārtraukto indes iedarbību, deformējas uztvere, un reālā dzīve pazūd, sākas halucinācijas. Alkoholiķis redz un jūt to, kā patiesībā nav. Sēž tāds nelaimes putns pie galda un cīnās ar tārpiem, kas uzbrūk bariem. Reizēm kādu objektu sit ar knipi, slauka ar roku, rauj nost no sava ķermeņa, un nesaki, dakter, ka šo tārpu nav. Vienalga neticēs. Var tikai izteikt izbrīnu: “Ak tā!” Alkoholiķis ātri sadusmojas, un uzgāzt ārstam galdu uz galvas ir tīrais nieks.
Veselas mocības ģimenei daudzu gadu garumā ir ar Nikolaju. Greizsirdības murgi par sievas neuzticību, un pat redz sāncensi, izkāpjot pa logu, kaut patiesībā vējā lokās tikai zari. Nelīdz nekādi argumenti. Greizsirdīgais savos murgos ir spējīgs pat uz slepkavību. Sakāpinātās emocijas un vīrišķības funkciju traucējumi izzūd, tikai ārstējot pamatslimību. Nikolajs to neatzīst un dauza sievu, kamēr tā tiešām aiziet ar citu vīrieti tālu projām, bet pats delīriķis noslīkst grāvī, kur ūdens tikai līdz ceļiem. Smagi un īpatnēji halucinēja arī Marija. Sievietes emocionālā pasaule ir bagātāka, tāpēc arī rēgi ir krāšņāki un izsmalcinātāki. Pēc dabas Marija ir strādīga, laba un kārtīga saimniece. Atzīstas, ka dzer vismaz piecpadsmit gadus un smagi “plosto” ik divus mēnešus, pēc kuriem arī redz mazus rūķu vīriņus, kas visur viņu sagaida, ņirdzīgi smejas un aprunā. Viņa saprot, ka tās nav reālas būtnes, sit ar slotu, lej virsū ūdeni, bet šie atkal klāt. Ārstēšanai netic, jo vairākas reizes ir to nesekmīgi mēģinājusi. Kājas pašas vienalga aiznesot pēc alkohola trauka. Dzer arī vīrs, paaugsies dēls, arī tas diezin vai būs atturībnieks.
Skatos un šausminos, kā daudzas ģimenes nodzeras, un nav motivācijas to pārtraukt. Kad esmu aci pret aci ar gara slimnieku, reizēm kļūst baisi, jo agresivitāte nav reta parādība, un pat nomierinošu injekciju tāds neļauj izdarīt. Ko tu stipram padarīsi? Nāk talkā veco psihiatru ieteiktā metode, ko mums rādīja studiju laikā Skvorcova – Stepanova klīnikā. Neuzkrītoši viens sanitārs pietuvojas “trakajam” pie labā sāna, ar sedziņu vai kādu drēbju gabalu rokā. Otrs iet nedaudz no muguras un sāpīgi, spēcīgi iesit pa paceli. Slimais parasti krīt uz ceļiem. Vienlaikus jāuzmet sega vai cita drēbe uz galvas, apņemot arī rokas. Šinī brīdī var mēģināt iešpricēt arī zāles, kas nomierina.
Dažas reizes vairāk vai mazāk sekmīgi tā esam rīkojušies. Drošāk, ja viens palīgs ir spēcīgs milicis ar savām papildu metodēm. Arī trako kreklu, kas ir īpaši pašūts ar metriem garām piedurknēm, ar kurām fiksē rokas pie ķermeņa, lietojam. Tādas manipulācijas ir ļoti nepatīkamas, jo mēs neesam nekādi sadisti. Pēdējā laikā ir arī medikamenti, kas dod dziļu miegu, kurā arī var fiksēt gara slimnieku. Parasti šādus slimniekus ātrā palīdzība aizved uz psihiatrijas slimnīcu, kā sakām, aiz lielā meža.
Nepatīkams un satraucošs darbs ir arī ar epilepsijas slimniekiem, kad raustīšanās krampjos var būt bīstama dzīvībai. Bērniem krampji rodas arī augstas temperatūras laikā.
