Īpaša diena ne tikai alūksniešiem un apeniešiem, bet visai valstij, bija 16.oktobris. Alūksnē Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja atjaunoto pieminekli 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem.
1923.gadā šo pieminekli atklāja Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Savukārt Apē otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē ieradās prezidents – šoreiz V.Zatlers, bet 1938.gadā – Kārlis Ulmanis.
„Nekas nevar būt skaistāks par šo brīdi. Pieminekli brīvības cīnītājiem atklāja 3 gadus pēc cīņām, bet tā atjaunošanai vajadzēja daudz vairāk gadu. Taču gan toreiz, gan tagad piemineklis liek domāt, kas ir mūsu vērtības. Cik liela vērtība katra sirdī ir mūsu valstij? 7.Siguldas kājnieku pulka karavīri nešauboties atdeva savas dzīvības par Latvijas brīvību, bet tagad daudzi šaubās, vai ir vērts strādāt tās labā. Taču tikai ar darbu varam vairot mūsu labklājību un valsts prestižu.” atzīst prezidents V.Zatlers. Viņš pateicas visiem alūksniešiem, Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem, Brāļu kapu komitejai, īpaši Uldim Veldrem, kā arī visiem, kas palīdzējuši atjaunot pieminekli.
Simbols brīvībai
Nacionālo Bruņoto Spēku Alūksnes Kājnieku skolas kapelāns Dāvids Šterns iesvēta piemiņas vietu brīvības cīnītājiem. Viņš savās lūgšanās pievienojas Rīgas vīru koru “Dziedonis” un “Tēvzeme”, Alūksnes koru “Atzele”, “Sonus”, “Dzelme” un ģimnāzijas jauniešu kora Nacionālo Bruņoto Spēku orķestra pavadījumā izskanējušai lūgšanai novērst mūsu zemei ļaunu, svētīt to un dot mums laimīgus laikus.
Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājs Uldis Veldre atceras 7.Siguldas kājnieku pulka vēsturi. Viņš secina, ka Alūksnei ir laimējies, jo visi pulka komandieri rūpējās ne tikai par kazarmu celtniecību un karavīru vajadzībām, bet arī par pilsētu. „Es šajā vietā stāvēju kā sešgadīgs zēns 1938.gada 29.maijā, kad Alūksne svinēja atbrīvošanas gadadienu. Šajā laukumā bija vairāk tūkstošiem cilvēku – karavīru, aizsargu, skautu, mazpulku, gaidu un skolēnu,” atceras U.Veldre. Arī šoreiz pie pieminekļa sanākuši karavīri, zemessargi, jaunsargi, alūksnieši un viesi.
Prezidenta vecvectēvs no Apes
Tiekoties ar Apes iedzīvotājiem, prezidents V.Zatlers, jautā, vai ir liela starpība starp tiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību, un mums, kas dzīvojam tagad. „Es domāju, ka mēs neesam sliktāki. Arī mums mīlestība pret savu zemi palīdzēs pārvarēt grūtības,” ir pārliecināts prezidents. Viņš atzīst, ka pirmo reizi ir Apē. Bet jau vairākus gadus viņš ir netieši pazīstams ar pilsētu, jo tā piedalās konkursā par Latvijas sakoptākās pilsētas nosaukumu. “Konkursā Ape ir guvusi panākumus, tāpēc radās ziņkāre un vēlēšanās ierasties klātienē. Gribēju redzēt, kā dzīvojat dižķibeles laikā,” apeniešus uzrunā V. Zatlers. Prezidenta dzīvesbiedre Lilita Zatlere atzīst, ka viņai ļoti patīk mazas sakoptas pilsētas, kāda ir Ape. „Lai cik maza būtu pilsēta, iedzīvotājiem tā ir visskaistākā un vismīļākā uz pasaules. Katrai pilsētai ir sava tikai tai raksturīga vienreizēja arhitektūra un cilvēki. Burvīgi ir tas, ka šādā mazā pilsētā cilvēki ir atvērti un patiesi. Viņi ir saglabājuši savu pievienoto vērtību, kādu iegūst vietā, kurā cilvēks dzimis un audzis,” spriež L.Zatlere. Viņa piebilst, ka dzīvesbiedra vecvectēvs Gustavs Aizkalns un vecvecmāte Olga Liepa ir no šīs puses.
Tēvzemes mīlestības stundu Valdis Zatlers vada Apes vidusskolā.
Lai gan saruna nav par valsts simboliem – himnu, valodu, karogu, tomēr prezidenta jautājumi par katra piederību atgādina, ka mēs ikviens nākam no savas ģimenes, skolas, pilsētas un valsts. Vai skolai ir sava himna? Jā, protams. Un to dziedāt visiem kopā patīk tāpēc, ka tā ļauj izjust piederību, rada kopības sajūtu. „Valsts ir katrā no mums. Kad sapratīsiet šo vienkāršo, bet ļoti svarīgo patiesību, tā kļūs vēl stiprāka. Pasaulē ir daudz tautu, kurām nav savas valsts. Latviešu tauta ir neliela, bet varam būt lepni, jo mums ir sava zeme,” stāsta V.Zatlers. Sarunā skolēni atklāj, par ko vēlas kļūt. Aktīvākie saņem balvas – Latvijas vēstures un citas grāmatas. Kad jautā, kurš vēlas būs valsts prezidents, roku paceļ tikai viens zēns. Tas ir 4.klases skolnieks Gunis. Ir arī pretendenti uz premjerministra un ministru posteņiem. Viņus Valsts prezidents uzaicina pie sevis ēnu dienā.
V.Zatlers norāda, ka pirms kļūt par prezidentu viņam vajadzēja saprast, vai varēs šo darbu mīlēt. „Ja man būtu šaubas, es nepiekristu. Viegli vai grūti būt prezidentam? To zina tikai trīs cilvēki,” saka V.Zatlers. Kuri tie ir? Skolēni domā, ka tā ir prezidenta dzīvesbiedre, dēls un pats. Taču izrādās, ka tie ir iepriekšējie prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe – Freiberga un, protams, pats Valdis Zatlers. Viņš atzīst, ka katrā darbā ir sava garoza. Cik tā ir bieza, to gan zina arī ģimenes locekļi. Par ko viņš vēlējās kļūst bērnībā? Kā daudzi mazi puikas – par ugunsdzēsēju. Skolas gados radās interese par putniem, tāpēc gribēja būt “būrīšu taisītājs”. Vidusskolā radās doma mācīties valodas un kļūt par diplomātu. Bet notika citādi – vairāki klasesbiedri gatavojās studēt medicīnu, tāpēc var teikt, ka V.Zatlers aizgāja viņiem līdzi. Taču ne brīdi nav to nožēlojis.
Pie domes ēkas prezidentu sagaida ar dziesmām koristi un vietējie iedzīvotāji. Kad apenieši neatsaucas prezidenta aicinājumam nākt tuvāk, viņš dodas pie tiem un sākas saruna. Kāds iesirms vīrs apgalvo, ka visi ir optimisti un tiks galā ar valsts sabrukumu. „Mēs dzīvojam tikai uz priekšu. Un ne soli atpakaļ!” viņš uzsver. Taču citi nav tik optimistiski noskaņoti. Viņi jautā, kāpēc valsts ir nonākusi tādā situācijā. „Katrā ģimenē ir saimnieks, kas domā par nākotni, un kaut ko uzkrāj nebaltām dienām. Diemžēl mūsu valsts netika labi pārvaldīta,” atzīst prezidents. Kāda sieviete nesaprot, no kurienes mazajā Latvijā radies tik daudz miljonāru. V.Zatlers izlīdzas ar dāņu miljonāra atbildi, kurā tas saka, ka godīgi var nopelnīt otro, bet ne pirmo miljonu. „Tā tas, diemžēl, notiek. Neradījām tādus likumus, kas nepieļauj cilvēku nonākšanu parādu jūgā, nenodalīja pensiju naudu no kopējā valsts budžeta… Vismaz trīs četras lielas kļūdas ir pieļautas,” secina V.Zatlers. Vai tie, kas šīs kļūdas pieļāva, tiks saukti pie atbildības, vēlas zināt apeniete. „Tas ir grūts jautājums,” atzīst V.Zatlers. Arī Apes novada domes deputāti ar prezidentu pārrunā sasāpējušus jautājumus, kas saistīti ar krīzi valstī. Domes priekšsēdētāja Astrīda Harju secina, ka prezidenta saruna ar iedzīvotājiem liecina: „Mēs esam stipri tieši šajā vietā. Tā ir jābūt, lai stipra varētu būt mūsu Latvija, lai stiprs varētu būt prezidents un šo valsti pārredzēt.”
Kad V.Zatlers nākamreiz atbrauks uz Api? „Labs jautājums! Tā saka tad, kad nezina, ko atbildēt,” atklāti saka prezidents. Taču viņš uzsver, ka Latvija ir maza. Pusi novadu jau V.Zatlers ir apmeklējis. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga vien vēlme, lai atbrauktu atkal.
