Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa arhīvā atradusi dokumentus, kas liecina – oktobrī jāsvin 50 gadu jubileja.
Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa arhīvā atradusi dokumentus, kas liecina – oktobrī jāsvin 50 gadu jubileja. Tagad viņa izzina vēsturi, lai parādītu tā darbu.
“Kultūras dzīve pagastā bija arī pirms 1952.gada. Bet nebija tautas nama un algota darbinieka, kas strādā ar pašdarbniekiem. Kori, deju kolektīvi un teātra spēlētāji izmantoja vidusskolas telpas. Secināju, ka informācijas ir ļoti maz, tāpēc uzklausu iedzīvotāju atmiņas, vācu fotogrāfijas un ziņas, ko apkopoju un sakārtošu grāmatā,” stāsta L. Poševa.
Viņai palīdz tautas nama apkopēja Ērika Pelaka, kas ir vietējā iedzīvotāja, atceras un pazīst cilvēkus. Noskaidrots, ka pirmā darbiniece tautas namā bijusi Ināra Dārziņa, tagad Jaunzema, kas dzīvo Alūksnē. Pusgadsimta laikā kultūras darbu pagastā organizējuši deviņi vadītāji. Visilgāk – 12 gadu strādājis Rihards Dauškans. “Kopējs varētu būt tas, ka cilvēki vienmēr bijuši jāaicina iesaistīties pašdarbības kolektīvos un pasākumos. Padomju varas gados daudzi paspēja būt darbā, gāja uz mēģinājumiem un apmeklēja kultūras pasākumus. Tagad ir dota brīvība, un ne visi vēlas regulāri darboties. Tas nozīmē, ka ir grūtāk sasniegt labu māksliniecisko izpildījumu,” salīdzina L.Poševa. Viņa atzīst, ka katram vadītājam bijis “savs rokraksts”. Jāzepa Vītola mūzikas dienās tautas namā būs izstāde, kur fotogrāfijās varēs iepazīties ar tautas nama vēsturi.
Ir rīkoti dziedošo ģimeņu “spieti”, “Cālis” bērniem, tagad populāri ir starptautiski sarīkojumu deju un dziesmu festivāli. “Arī laukos jauniešiem var būt skaisti pasākumi. Nākamvasar festivāla noslēgumā būs uguņošana,” secina L.Poševa. Gaujienā ir sarīkojumi, kas pulcē dalībniekus no plašas apkārtnes un pat visas Latvijas – “Gaujas ziņģe” un J.Vītola mūzikas diena. Tā veidojas sadarbība un draudzība ar citiem kolektīviem, kas aicina ciemos.
