“Man patīk plānot savu darba dienu,” saka alūksniete Tamāra Urlapova. Viņa ir Alsviķu arodapmācības un rehabilitācijas centra izpilddirektore. “Tēvs man ielika vārdu Tamāra par godu vecmāmiņai.
“Man patīk plānot savu darba dienu,” saka alūksniete Tamāra Urlapova. Viņa ir Alsviķu arodapmācības un rehabilitācijas centra izpilddirektore.
“Tēvs man ielika vārdu Tamāra par godu vecmāmiņai. Agrāk man savs vārds nepatika. Tamāra ir gruzīnu vārds, saīsināti sauc Toma, bet draugi mani tā nesauc,” stāsta Tamāra.
Bērnībā Tamāra nesvinēja vārdadienu, jo krievu tautības cilvēkiem tā nav tradīcija. Tagad, kad darba kolēģi ir latvieši, viņa vārdadienu svin. “Man patīk ziedi, mīļākās puķes ir sarkanas rozes un rozā gerberas. Ja man uzdāvina ziedus, tad saprotu to kā uzmanības apliecinājumu,” atzīst Tamāra.
“Cilvēkus pieņemu tādus, kādi viņi ir, negaidu neiespējamo. Pati vienmēr paļaujos tikai uz sevi. Domāju, ka mūsdienu cilvēki ir steidzīgi un norūpējušies. Problēmas pārņem visu, un nav laika atpūsties,” viņa saka.
“Labprāt lasu detektīvus un piedzīvojumu literatūru. Vasarā mana vājība ir sauļošanās, ja laika apstākļi ļauj,” stāsta Tamāra.
“Cilvēkam daudz draugu nevar būt, daudz draugu ir tikai priekos, ne bēdās. Pati draugu izvēlē esmu izvēlīga,” viņa saka.
“Man daudz nozīmē māja, jo tā ir vieta, kur rodu patvērumu no ikdienas problēmām, kur satiekos ar draugiem un smeļos enerģiju. Patīk plašas, gaišas telpas. Nav svarīgs mēbeļu daudzums mājā, bet gan mājīgums,” uzskata Tamāra.
