Todien Alūksnes novada domes finanšu komitejas sēdes pirmais darba kārtības jautājums bija slēgtā daļa. Acīmredzot visi, kuri nevar piedalīties slēgtajā daļā, secināja – tā nebūs ilgi, tāpēc jau no pulksten 10.00 pie mazās zāles aizvērtajām durvīm pulcējās vairāk nekā 20 domes administrācijas, iestāžu darbinieki un pagastu pārvalžu vadītāji. Sākumā nelielos pulciņos viņi pārrunāja jaunumus un pārsprieda aktualitātes, bet, jo ilgāk nācās gaidīt, jo vairāk neapmierinātības izpausmju varēja saklausīt. “Nez ko teiktu, ja mēs visi tagad ietu iekšā,” kāds ieminējās. Taču neviens neiedrošinājās ne pajautāt, ne iebilst pret to, ka stundu jāsalst foajē, nelietderīgi tērējot darba laiku. Bet tikmēr cienījamie deputāti stundu (slepeni!) spriež par, manuprāt, ikdienišķu jautājumu – nekustamā īpašuma “Umernieku stacija” domājamās daļas atsavināšanu. Ja šis jautājums saturētu informāciju, kas nav izpaužama, tad arī lēmumu vajadzētu pieņemt domes sēdes slēgtā daļā. Tomēr šoreiz tas nav būtiski.
Svarīga ir deputātu – vietējās varas – attieksme. Būtu vienkāršāk par vienkāršu informēt savus darbiniekus, ka jautājumus, kuru izskatīšanā viņiem ir jāpiedalās, sāks izskatīt pēc stundas vai divām un pēc tam iekļauties paredzētajā laikā. Taču acīmredzot ir ierasts, ka var rīkoties, kā jau nu sanāk, nerēķinoties ar citiem. Protams, kad šo domu izteicu skaļi, salstošie gaidītāji bija vienoti – ko tā prese atkal iedomājas iebilst. Jā, žurnālisti ir pieraduši, ka viņus pašvaldībā negaida ar prieku un sajūsmu. Protams, arī mums bieži vien būtu ērtāk paklusēt un nestāstīt lasītājiem to, kas nepatīk vietējiem politiķiem un izpildvarai. Taču tāda ir šī darba specifika – stāvēt vēlētāju un iedzīvotāju interešu sardzē. Tā ir garoza maizei, bez kuras nevar iztikt demokrātiskā sabiedrībā.
Tas ir īpaši jūtams tagad, kad sācies pašvaldību priekšvēlēšanu maratons. Paši iedzīvotāji jau sen portālā “aluksniesiem.lv” ir sākuši diskusijas, veidojot partiju topu un pārspriežot redzamāko politiķu izredzes. Nenoliedzami, pārsvarā komentāri ir negatīvi, turklāt tiem trūkst pamatojuma ar faktiem. Tāpēc daudzi pie varas esošie gribētu izvairīties no šīm dubļu šaltīm, kas trāpa neatkarīgi no tā, cik vainīgs vai ne tik ļoti esi. Politikā balts un tīrs nevar palikt, lai arī kā gribētos. Vēlētāji un žurnālisti vērtē politiķu teikto un darīto. Atšķirība ir tā, ka vēlētāju atzinumos dominē emocijas, bet žurnālistu – fakti un viedokļi. Turklāt pirmie tāpat kā pašvaldības darbinieki un politiķi nav atklāti, bet masu saziņas līdzekļos viss ir kā uz delnas.
