Kāds iet, un sapņo kāds klusi
Uz nākotnes gaišāko pusi.
Te pēkšņi pazūd tam taka –
Viņš tagadnē. Nu, ko lai saka?
Kāds iet, un vēro kāds klusi
Jau šodienas gaišāko pusi.
Tam prātā nāk senās dainas,
Te skatot dzīvīgās ainas.
Skrien bērni, paslēpes spēlē,
Tiem, kas atrod, laimi vēlē.
To mātes ar tēviem dejo,
Putnu dziesmās spēku lejot.
Sēž vecā māmuļa, stāsta
Vismazākiem bērniem stāstus
Par dabu, tikumu, dzīvi,
Kā pareizi radīt, brīvi.
Vien mirkli vēro kāds klusi,
Tad atrod taku uz to pusi,
No kuras sapņodams nācis
Pasaulei nākotni sacīt.
