Arvien vairāk jauniešu, stājoties augstskolā, interesē jautājums, vai studiju laikā viņus var iesaukt obligātajā valsts dienestā. Diemžēl nereti reflektantiem sniedz pretrunīgu informāciju.
Arvien vairāk jauniešu, stājoties augstskolā, interesē jautājums, vai studiju laikā viņus var iesaukt obligātajā valsts dienestā. Diemžēl nereti reflektantiem sniedz pretrunīgu informāciju.
Acīmredzot nevienādi tiek izprastas valsts normatīvajos aktos noteiktās normas par studentu attiecībām ar valsts dienestu. Augstskolu likuma 48.pantā ir noteikts, ka obligātajam valsts dienestam nav pakļauti pilna laika programmā studējošie. Savukārt likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” 19.pantā teikts, ka iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliek mācību iestāžu dienas nodaļu studentiem.
Vērtē kredītpunktos
Mūsdienās termins “dienas nodaļas students” ir jāuzskata par novecojušu. Agrāk nodalīja četras studiju formas (nodaļas) – dienas, vakara, neklātienes un tālmācības, kas atšķīrās ar kontaktstundām atvēlēto laiku, un no iesaukšanas valsts dienestā bija atbrīvoti tiešām tikai dienas nodaļā studējošie.
Pašlaik Augstskolu likums Latvijā nodala tikai divus studiju veidus – pilna laika studijas un nepilna laika studijas. Pilna laika studijas ir tās, kurās students gada laikā veic studiju darbu 40 kredītpunktu apjomā (kredītpunkts ir studiju darba apjoma mērvienība, kas atbilst 40 studenta darba stundām, no kurām ne vairāk kā puse ir kontaktstundas). Savukārt nepilna laika studijas ir tās, kurās students gada laikā veic studiju darbu mazāk nekā 40 kredītpunktu apjomā.
Gan pilna, gan nepilna laika studijās ir iespējamas kā dienas, tā arī vakara un neklātienes studiju formas, un arvien biežāk augstskolas piedāvā pilna laika studijas vakara un neklātienes formās. Tām ir salīdzinoši mazs ir kontaktstundu skaits (studentu tiešais kontakts ar mācībspēkiem), bet liels patstāvīgā studiju darba apjoms. Augstskolu likums nenosaka kontaktstundu apjoma apakšējo robežu. Tas nozīmē, ka teorētiski studiju programma var paredzēt viena kredītpunkta apguvi ar, piemēram, tikai vienu kontaktstundu (lekciju) un patstāvīgo darbu 39 stundu apjomā. Tieši neklātienes studijas no citām atšķiras ar mazo kontaktstundu skaitu, kas gadā parasti nepārsniedz 200. Taču katra augstskola atbild par šādas studiju formas pareizu organizāciju, kā arī studiju nodrošināšanu ar nepieciešamajiem izziņas un metodiskajiem materiāliem (izdales materiāli, mācību un zinātniskā literatūra, elektroniskās datu bāzes, internets un cits). Tātad iesaukšanai valsts dienestā nav pakļauti studenti, kas studiju gadā apgūst programmu 40 kredītpunktu apjomā. Dokumenti, lai studējošu jaunieti neiesauc valsts dienestā, ir augstskolas izsniegta izziņa, ka jaunietis ir pilna laika nodaļas students, kā arī augstskolas regulāri sūtītie studentu saraksti Valsts dienesta pārvaldei.
Izvairās no dienesta
Manā praksē tomēr ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad pilna laika neklātienes students lūdz augstskolas izziņā neminēt, ka viņš studē neklātienē. Pretējā gadījumā viņu iesauks dienestā. Tas liecina, ka studenti un Valsts dienesta darbinieki ne vienmēr izprot likumu prasības un pilna laika studiju būtību.
Ir vai nav students pakļauts obligātajam valsts dienestam – tas nav atkarīgs no studiju formas (diena, vakars, neklātiene, tālmācība), bet gan no gadā veicamā studiju darba apjoma (pilna vai nepilna laika studijas).
Dienests bruņotajos spēkos ir katra pilsoņa goda pienākums, un studijas augstskolā nevajadzētu uzskatīt par veidu, kā izvairīties no tā. Iestāšanās augstskolā negarantē “imunitāti” pret iesaukšanu valsts dienestā. Ir jāstudē sekmīgi. Visbiežāk tieši nesekmības dēļ ņemto studiju pārtraukumu laikā (akadēmiskajos atvaļinājumos) studenti, lai arī nav atskaitīti, tomēr vairs nav uzskatāmi par pilna laika studējošiem, tāpēc ir pakļauti iesaukšanai dienestā.
Trūkst motivācijas
Ja students nav pietiekami motivēts augstākās izglītības ieguvei, tad arī “atbiršanas” risks ir augsts. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskati par Latvijas augstskolām, ik gadus augstskolas absolvē tikai nedaudz vairāk par pusi no studentiem, kas uzsāka studijas. Galvenais iemesls ir ne jau studentu vājās spējas apgūt studiju programmu, bet gan nepietiekamā motivācija, kā arī algotais darbs, ko studenti veic paralēli studijām. Lielākā daļa studentu strādā, jo trīs ceturtdaļām studijas ir par maksu, un arī tai ceturtdaļai, kura studē valsts budžeta finansētajās studiju vietās, jārūpējas par iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem. Gan darbs, gan personīgā dzīve pārsvarā ir prioritātes, tāpēc augstskolu pamet. Strādājošiem studētgribētājiem perspektīvāka ir augstākās izglītības ieguve divos soļos, uzsākot studijas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas programmās. Šīs programmas ir divu gadu ilgas pilnvērtīgas augstākās izglītības programmas, pēc kuru beigšanas absolvents saņem diplomu un studijas var turpināt četrgadīgo studiju programmu vidusposmā.
