Top jauns televīzijas seriāls – videofilma “Likteņa līdumnieki”.
Top jauns televīzijas seriāls – videofilma “Likteņa līdumnieki”. Iecerēts, ka jau janvārī Latvijas televīzijas skatītāji novērtēs videofilmu 20. sērijās. Starp diviem pakalniem nārbuļu pļavā Madonas rajona Liezēres pagasta “Kalna Jaunzemu” mājās virmo īpašas izjūtas. Gaisotne, kas veicina radošu darbu, sirdsmieru un harmoniju starp aktieriem, režisori un tehniskajiem darbiniekiem.
Seriāls top pēc Vladimira Kaijaka romāna “Enijas bize”, kas izdots “Lauku Avīzes” “Lata romānu” sērijā. Avīze arī izauklējusi domu pēc romāna veidot seriālu, un darba uzsākšanai Latvijas televīzijai piešķīra 20 000 latu. Scenāriju videofilmai rakstījusi Māra Svīre.
“Nārbuļu” māju lomai izraudzīti “Kalna Jaunzemi”. Šī labi saglabājusies latviešu sēta ir ieguvusi Eiropas kultūras mantojuma karogu. Mājām ir 120 gadu. Daudzi filmēšanai nepieciešamie rekvizīti rasti tieši šeit.
Māju tagadējais saimnieks Viktors Dreimanis atjaunojis piena separatoru, restaurējis vecos priekšmetus, ap puķu dobēm no kārklu klūgām pinis sētiņu.
Vēlējies, lai mājas, kurās apspēlē skaistāko no cilvēciskajām jūtām – mīlestību, – ir tikpat skaistas.
Klusumu! Filmējam!
Ar šiem vārdiem iesākas jauna kadra filmēšana. Jauki, ja laiks ir labvēlīgs, bet aktieriem, režisorei un pārējiem filmas tapšanā iesaistītajiem nākas paciest saules svelmi, lietu un aukstumu.
Filmēšanas grupa ir īpaša cilvēku kopības forma, kur valda profesionalitāte, kopīgs mērķis, prieks un aizrautība. Apkārtējie pieklust, arī trīs puišeļi, kas iejūtas galvenās lomas atveidotāja Jura (Armands Reinfelds) un Ievas (Sigita Jevgļevska) trīs dēlu lomās. Vecāko dēlu atveido Augusts Blekte no Liezēres pagasta “Avotiņiem”, vidējo dēlu – Roberts Gotlaufs no Praulienas, bet mazākā dēla Uvja atveidotājs (četrus gadus vecais Aksels) filmēšanas laukumā rada ne mazums prieka un jautrības. Visi ar viņu rēķinās, un pat režisore ir sapratusi, ka šajā bērnā slēpjas liela aktiera talants.
Kad filmē kadru, kur Uvis izskrien no mājas un sauc mammu, režisore lūdz to atkārtot vēl dažas reizes. Uvim tas nepatīk, un viņš grib atpūsties. Vai pietiks ar divām minūtēm? Nē, viņam vajag 12 minūtes. Un visi gaida un uzjautrinās par mazo cilvēkbērnu, kas reizēm ar melnu, nošmulētu muti un pagalmā atrastu zaru spēlē ar vienaudžiem karu. Reizēm gan mazais Uvis neklausa brīdinājumam palikt klusam. Bet tad neder ne rājieni, ne citi solījumi, jo Aksels vienkārši atbild: “Es esmu aktieris!”
Tādu dzīvi nevienam nenovēl
“Nārbuļu” māju saimniecei Katrīnai (Ligitai Dēvicai) filmēšanās “Likteņa līdumniekos” šķiet neparasta. Viss vilina – mājas, vide, cilvēciskās attiecības. Viņa vēl nevēlas runāt, ko nozīmē iejusties Jura mātes tēlā. Vienu gan viņa lakoniski nosaka, ka saviem bērniem tādu likteni nevēlētu.
“”Nārbuļu” mājās dzīvo nelaime. Asaras un nesaprašanās. Viss ir kā dzīvē. Atliek vienīgi dzīvot visam līdzi un ļauties apkārt notiekošajam, gaisotnei,” saka L. Dēvica.
Aktieri “Kalna Jaunzemu” mājās ierodas, pirms filmēšanās. Kaut arī aktieriem jāmēro diezgan tāls ceļš līdz veclaicīgajām mājām, viņi labprāt šeit atgriežas. Bieži vien, lai sevī atkal izjustu harmoniju un sakopotu domas. Viņi atzīst, ka šajā filmēšanā vēl neesot bijis radošu cilvēku “kašķa”. Vai tā ir vietas burvība? Varbūt. Vienā no pakalniem kā butaforija stāv bišu stropi. Todien, kad mājās ienāca filmēšanas grupa, stropā ielidoja bišu spiets. Filmēšanai piemīt maģija – to sajūt visi.
Scenārijs ir emocijām pārbagāts
Režisore Virdžīnija Lejiņa smejoties bilst, ka sižeta pavērsienā, kaislībās un piedzīvojumos šī videofilma neatpaliks no brazīliešu seriāliem. Tomēr šīm 20 sērijām būs cita vērtība, jo traģēdija notiek latviešu dzimtā.
Pamatā – mūžsenā ķilda starp dažādiem sociālajiem slāņiem. Iemīlēt to, kuru nedrīkst. Ciest viena dēļ, kaut pasaulē ir vēl tik daudz cilvēku. Apzināties, ka laimīgs var būt tikai tad, ja, spītējot visiem negaisiem, visiem iebildumiem, spēj palikt pie viena vienīgā un mīļotā cilvēka.
Galvenās lomas atveidotāja ir Enija (topošā aktrise Ieva Pļavniece). Režisorei, lasot scenāriju, acu priekšā nostājusies Ieva. Tieši viņa, jo Ievai pieder Enijas noslēpumainais šarms, skaistās, zaļās acis un jaunība.
Viņai jāpārdzīvo dažādi likteņa pavērsieni un sāpes. Kaut vai viens no tiem, ka viņas mīļotais Juris ir citas vīrs. Viņa nolād visu “Nārbuļu” dzimtu. Māti Katrīnu, Jura sievu un bērnus. Apprecas ar kalpu Niklāvu, dzemdē tam bērnu. Bet vai to mīl? Vai spēj būt laimīga?
Sigita Jevgļevska – Ievas atveidotāja – atzīst, ka viņai patīk filmēšanās. Katra diena sagādā kādu pārsteigumu. Filmēšana nenotiek no pirmās līdz pēdējai sērijai. Tādēļ iznāk vispirms izdzīvot nelaimes, kas ir filmas beigās un tad atkal “pieslēgties” filmas sākumam.
“Manuprāt, Ievai ir normālas sievietes liktenis. Šodien esam pieraduši, ka precēties var ar ikvienu, ko mīl. Toreiz svarīgākais priekšnosacījums bija abu laulāto piederība vienam sociālajam slānim. Cilvēkiem bija grūtāk, bet tad arī veidojās stipri raksturi. Arī mana Ieva ir tāds – pamatīgs, ciets cilvēks, bet vienlaikus arī jūtīgs. Toreiz cilvēkiem bija kaut kādas vērtības, uz kurām balstoties, veidoja ģimeni. Varbūt tādēļ bija tik maz šķiršanos,” spriež S. Jegļevska.
Filmā Ieva nepaliek kopā ar Juri, jo viņas vīrs, redzot Eniju precētu ar citu, pakaras. Ieva paliek mājās ar trīs dēliem. Tomēr S. Jegļevska piebilst, ka viss nemaz nav tik bezcerīgi, jo viņu sagaida jauna mīlestība.
Izjūt citas pasaules burvību
Maija vidū filmēšana notika Oktes muižas šķirnes zirgu audzētavā un Lamiņos. Pirmais filmas kadrs – kā Nārbuļu saimnieks Jēkabs jaunībā, kas ir kučieris baroneses zirgiem (Artūrs Skrastiņš), ierok ceļa rādītāju. Brieduma gados Jēkabu atveido Jānis Dreiblats.
Savukārt Katrīna jaunībā ir Ieva Ertnere. Kas zina, kādas izjūtas ir “Nārbuļu” saimniecei par viņas mājās notiekošo, jo jaunībā viņa ir šūpojusies paša barona skavās.
“Kalna Jaunzemos” piebrauc televīzijas autobuss un atved gardas zemenes. Visi ir kā bērni. Laimīgi. Gan par sev atvēlēto iespēju radīt filmu, gan par Liezēres dabu, ezeriem, pakalniem un lejām. Un viņi visi šovasar izjūt citas pasaules burvību – tālu no lielpilsētas kņadas un steigas. Viņi ir atgriezušies Ulmaņlaikos.
