Latvija šonedēļ izrādīja solidaritāti karadarbības skartajai Gruzijai.
Balto ziedu revolūcija
Vairāk nekā tūkstoš aktīvistu pulcējās gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Krievijas vēstniecībai, pa priekšu tam nesot simboliskus zārciņus un fotogrāfijas no karadarbības zonas un dēvējot Krieviju par okupantiem un agresoriem, un pieprasot izvākt tankus no Gruzijas. Savukārt pie Gruzijas vēstniecības, apturot automašīnu satiksmi, devās simtiem atbalstītāju, kas pie vārtiem nolika ziedus un iededza svecītes. Ilgi nebija jāgaida arī uz Krievijas manevru atbalstītāju akciju, kurā lielvalsts mudināja Gruzijas līderi līst cilpā. Savukārt paust atbalstu klātienē uz Tbilisi kopā ar citu valstu amatpersonām devās arī Latvijas premjers Ivars Godmanis. Jāpiebilst, ka Latvija nolēmusi karadarbības seku likvidēšanai piešķirt 100 000 latu.
Olimpiskās veiksmes
Panākumus šī nedēļa nesusi Latvijas olimpiešiem. Pēc visai pieticīga sākuma sieviešu basketbola valstsvienība Pekinas olimpisko spēļu grupu turnīra trešajā spēlē burtiski pēdējā sekundē ar 79:78 «izrāva» uzvaru pār Brazīliju, turpinot cīņu par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Nākamo spēli mūsu basketbolistes aizvadīs pret A grupas favorītēm austrālietēm. Pārsteidzošā kārtā astotdaļfinālā negaidīti iekļuva spēli visai neveiksmīgi sākušie Latvijas pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Aleksandrs Samoilovs, grupu turnīra izšķirošajā spēlē ar 2:1 uzvarot pieredzes bagāto Šveices duetu Patriku Hoišeru un Sašu Haijeru un savā grupā izcīnot pirmo vietu.
«Melnā pirmdiena»
Savdabīga «melnā bilance» Latvijai šonedēļ atklāta vēl kādā militārā konflikta zonā. Latvija jau iepriekš pārdzīvojusi vairāku karavīru zaudējumu Irākā, taču nu kritis arī viens no Latvijas kontingenta kareivjiem Afganistānā. Eksplodējot spridzeklim, cietuši vēl trīs Latvijas karavīri, kas piedalījās preses pārstāvju eskortēšanā. Notikusī traģēdija izraisījusi īslaicīgas diskusijas par nepieciešamību «tik mazai tautai» piedalīties šajā misijā, taču kopumā ir skaidrs, ka līdzdalību tajā Latvija turpinās.
Pirmā «zivs» uz taupības āķa
Tas, ka valsts iestādēm nāksies ciešāk savilkt jostas, ir skaidrs. Par vienu no līdzekļu «diētas» vissmagāk skartajām struktūrām var kļūt Valsts Civildienesta pārvalde, kas nonākusi bankrota priekšā. No pilnīga naudas izsīkuma to var glābt tikai darbinieku atlaišana, kā arī pārvaldes vadītāja atalgojuma samazināšana. Valdības vadītāja birojā jau tiek izvērtēta šādas iestādes lietderība un likvidācijas iespēja, kaut arī nesen Ministru kabinets solījies piešķirt papildu līdzekļus darbinieku algu palielināšanai. Savukārt pārvaldes vadība uzskata, ka iestādes iespējamā izformēšana ir kas līdzīgs atriebības bumerangam, jo savulaik tikusi izskatīta lieta pret Valsts kanceleju. Tomēr – ja līdzekļu trūkums ir iemesls iespējamai iestādes slēgšanai, var tikai iedomāties, cik ministrijas varētu tikt likvidētas…
Eiropā var krāt droši
Ne vienu vien mēnesi ārvalstīs strādājošie latvieši publiskajā telpā cēluši pretenzijas par Latvijas valdības pretenzijām uz ienākuma nodokļa starpību no letiņu Īrijā un citās valstīs nopelnītās naudas, minot to arī kā būtisku šķērsli pārbraukšanai dzimtenē. Tagad sagatavotie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz, ka Latvijā tas netiks piemērots ienākumiem, kas gūti Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs un valstīs, ar kurām Latvijai noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Vienīgais nosacījums, ka nodoklis būs jānomaksā valstī, kur persona nodarbināta.
