Zemnieku saimniecības “Priedkalni” veterinārārstes Vizmas Reimandovas privātpraksē šoziem palīdzību meklējis viens suņa saimnieks.
Zemnieku saimniecības “Priedkalni” veterinārārstes Vizmas Reimandovas privātpraksē šoziem palīdzību meklējis viens suņa saimnieks. Viņa atzīst, ka dzīvniekam kāja apsalusi negadījuma dēļ, kad ap to aptinusies ķēde. Tas nozīmē, ka lielā salā nevajadzētu mājas sargu atstāt pie ķēdes.
“Suņu un kaķu īpašniekiem jāatceras, ka dzīvnieku veselība ir apdraudēta, kad ārā temperatūra ir zemāka par mīnus 20 grādiem. Protams, katrs cenšas viņus ielaist telpās, jo apsaldēties var ne tikai cilvēki. Vajadzētu uzmanīt, lai mājdzīvnieki nepaliek laukā ilgi, kad izlaisti pastaigāties. Protams, visātrāk apsalst ķepas, ausis, arī dzimumorgāni un piena dziedzeri kucēm,” stāsta V.Reimandova.
Ja ķepa apsalusi, veidojas čūlas. Var arī gadīties, ka kāju nevar glābt. Veterinārārste norāda, ka dzimumorgānu apsaldēšanas gadījumā nav īpašu pazīmju. Var novērot, ka suns jūtas slikti.
“Ķermeni klāj spalvas, bet ķepu spilventiņi ir pliki, lai gan to āda ir bieza. Pirmā pazīme -dzīvnieks negrib celties kājās. Iespējams, ka tas klibo,” pauž V.Reimandova. Apsaldējumus nevar izdziedēt uzreiz. Vajadzīga ilgstoša ārstēšana, kurai grūti paredzēt rezultātu.
Sevišķi jutīgas ir jūrascūciņas, kas var saaukstēties arī istabā, ja tā nav pietiekami silta. Šie dzīvnieki ir jāsargā arī no caurvēja. Kad ziemā apkurinātās telpās samazinās gaisa mitrums un trūkst zaļbarības, tās var saslimt ar pneimoniju. Ja to laikus neārstē, jūras cūciņas iet bojā.
“Optimālā gaisa temperatūra telpā, kur atrodas jūrascūciņa, ir plus 16 līdz 18 grādu. Nekādā gadījumā tā nevar izturēt temperatūru zemāku par plus 10 grādiem,” akcentē veterinārārste. Alūksniete Inta Jaunkalne atzīst, ka bija par to informēta. Viņa aukstajās dienās papildus sildīja istabu, kurā ir jūrascūciņas Frīdas mītne. “Viņa labprāt ēd sēkliņas un kaltētas āboliņa lapiņas, kur ir vitamīni,” secina I.Jaunkalne.
