Līdz šim Eiropas eksperti un pašmāju sociologi atzinuši, ka Latvijā palielinās sociālekonomiskā plaisa starp varas eliti un tautu.
Līdz šim Eiropas eksperti un pašmāju sociologi atzinuši, ka Latvijā palielinās sociālekonomiskā plaisa starp varas eliti un tautu, proti, apmēram
80 procentu iedzīvotāju vairāk vai mazāk atbilstot maznodrošināto statusam, bet atlikušie 20 procenti kļuvuši pārlieku bagāti. Šķelšanos sabiedrībā apliecina arī dažādu integrācijas programmu izstrādāšana, no kurām pilnībā neviena nav īstenota.
Taču priekšvēlēšanu kampaņā pēkšņi atklājas, ka tauta ar Saeimas deputātiem un to kandidātiem visu laiku bijuši nešķirami — vienādi domājuši, rīkojušies un ar vienu rūpi dzīvojuši.
Deklarē dvēseles un domu vienotību
Daļa deputātu kandidātu pat iedomājušies, ka dažu māju apmeklējumi viņu aģitācijas braucienos ir jauna tautas kustība. Piemēram, politiskā partija “Jaunais laiks” reklāmās raksta: “Jaunais laiks” ir tautas kustība — mēs ejam no mājas uz māju, runājam ar cilvēkiem” vai “šobrīd esam vienā sirdsapziņas komandā.”
Vismaz laukos šāda tautas kustība nav novērota. No man zināmiem māju saimniekiem neviens neatceras, ka tāda kustība plūdusi caur viņa sētu. Tādā gadījumā tauta lieki piesaukta. Apgalvojums, ka esam viena sirdsapziņas komanda, apvaino mani personīgi, jo, kaut ticu Dievam, nekad neesmu vēlējies reklamēt iešanu uz baznīcu un pirms lūgšanas pozēt fotogrāfiem. Diezin vai arī pats Einars Repše, vairākus gadus sēdot valsts lielākā baņķiera krēslā, kaut reizi iedomājās, ka viņa sirdsapziņa saplūdusi ar bezdarbnieku dvēseles stāvokli laukos.
Ja izdevīgi, muļķi kļūst par mīļajiem
Notiek gan vēl lielāki brīnumi. Bijušais “Latvijas ceļa” runasvīrs Vilis Krištopans pirms kāda laika nosauca valsti par neglābjamu muļķu zemi un aizbrauca uz Vāciju, liekot saprast, ka tur arī palikšot ar izveidoto biznesu. Taču tagad viņš atkal klāt. Vācijā V. Krištopans atklājis, ka domājot kā zemnieks, tādēļ atgriezies, lai zemkopjiem sakārtotu ceļus un laukos attīstītu saimniecisko dzīvi. Tagad viņam tautieši nav muļķi. Zinot, ka autoratīvākie Eiropas finanšu eksperti drīzumā Vācijā paredz smagu ekonomisko krīzi, jāšaubās, vai V. Krištopana atgriešanās iemesls ir tikai atklājums, ka viņam ir zemnieka dvēsele. Acīmredzot muļķu zemē tomēr ir drošāk un izdevīgāk krāt naudu.
Tagad gandrīz visu partiju pārstāvji kā vienā daudzbalsīgā korī skandē par vēl stingrāku cīņu pret korupciju, bet tajā pašā laikā jaunizveidotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēlēšanās kļuvusi par tik ilgu maratonu, ka to bez ironijas nespēj vērtēt pat ārzemju komentētāji.
Nacionāls piedāvājums banānu vietā
Bez kandidātu apliecinājumiem sabiedrībai par viņu un tautas dvēseles saskaņu, ko šajā priekšvēlēšanu laikā nosacīti var uzskatīt par jaunu aģitācijas paņēmienu, kampaņu rīkotāji neatsakās arī no tradicionālajiem šoviem ar alu, pīrāgiem un skaļu oponentu kritiku. Politiskā apvienības “Centrs” ar tās runasvīriem Odiseju Kostandu, Ilmāru Bišeru un citiem viesošanās provinces pilsētās esot spilgts un, jāatzīst, patīkami izklaidējošs šovs, kas beidzas ar līgumu noslēgšanu starp vēlētājiem un deputātu kandidātiem. Vienošanās paredz vēlētāja vēlmju izpildi, ko ievēlēšanas gadījumā īsteno par deputātu kļuvušais kandidāts. Bija alus, siers un mūzika.
Pirms dažiem gadiem zīgeristieši, starp kuriem bija arī O. Kostanda, klausītājiem piedāvāja banānus. Iespaidīgs izskatās izrādes reklāmas pieteikums. Informācijai, ka līdzšinējo vadoņu un darboņu solījumi nogrimuši kā akmeņi akacī, seko ass norādījums — pietiek!
Sola sadot oponentiem
Diemžēl vēlētāji neuzzināja, ko “Centrs” konkrēti darīs, ko mainīs, lai uzlabotu situāciju valstī. Tā vietā Saeimas deputāta kandidāts O. Kostanda līdzšinējiem varasvīriem apsolīja sadot pa kaklu un beidzot – pamatīgi. Neviens nepavaicāja, kādēļ viņš to neizdarīja, kad vienā no iepriekšējiem parlamentiem strādāja kā Zīgerista partijas deputāts Saeimā. To pašu var jautāt I. Bišeram, kādēļ tikai tagad viņš kā jurists pamanījis, ka Latvijā gluži kā truši vairojas miljonāri. Oponentu ķengāšana turpinājās, bet “Centra” plānus saimnieciskās attīstības nodrošināšanai neviens kandidāts neatklāja.
Sabiedrība nav apmānāma ar kliņģeri
Sabiedrība gan vairs nav apmānāma ar kliņģeri un alus glāzi. Cilvēki piedzīvojuši daudzus melus, tādēļ piedāvātos kārumus paņēma, bet palika pie savām domām. «Tagad modē tādas kopā sanākšanas – sākot no kapusvētkiem līdz grupveida seksam. Deputātu kandidātu šovi īsti nav nedz viens, nedz otrs. Varbūt lai nākamajās izrādēs viņi pasaka, pie kuriem pieskaitāmas viņu izrādes,» spriež mazpilsētas iedzīvotāja Jana Ivdre.
Līgumiem nav juridiska spēka
O. Kostanda grāmatā «Atklāti par sevi un politiskajiem mītiem” raksta, ka viņš ir pārliecināts — politika var būt godīga un politiķis var godīgi strādāt. Tikšanās laikā “Centra” kandidāti vēlētājiem kā garantu dotajiem solījumiem piedāvāja līgumu noslēgšanu par apsolītā izpildi. “Šī līgumu slēgšana faktiski ir šovs, nevis juridiska darbība. Tai piemīt juridiska forma, bet nav tiesiska rakstura. Lai līgumu uzskatītu par dokumentu, tajā jāuzrāda, kā vienošanos izpildīs. Tas nav iespējams, jo līgumā paredzētā īstenošana nav atkarīga no konkrētās personas, kas slēdz līgumu,” apvienības “Centrs” piedāvātos līgumus vērtē juriskonsulte Daina Dzilna.
Tāds tas godīgums. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās, un vēl nerimsies arī vēlētāju acu apmānīšanas “tingeltangeļi”. Vienīgajam kritērijam patiesības atšķiršanai no meliem jābūt kandidātu iepriekš padarītā vērtējumam. Augļi vislabāk raksturo dārznieku.
