Piena ražotāji Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā gaida gan ar cerībām, gan bažām.
Piena ražotāji Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) gaida gan ar cerībām, gan bažām. No vienas puses tiek lēsts, ka piena iepirkuma cenai būtu jābūt augstākai nekā pašlaik, no otras puses – ES piedāvātā piena kvota ir tik maza, ka nesedz pat iekšējo patēriņu.
Rīgas piena kombināta rīkotajā diskusijā (10.jūlijā) “Latvijas piensaimniecība ceļā uz ES. Problēmas un neskaidrie jautājumi” zemnieki un pārstrādātāji centās rast skaidrību par to, kas viņus sagaida nākotnē.
Cik izdevīga ir govs?
Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas vadītājs Jūlijs Beļavnieks ir aprēķinājis, ka viena govs gadā valsts budžetā nodokļos dodot 150 latus. Un tas ir svarīgs arguments, lai attīstītu piena nozari. Pagājušā gadsimtā piensaimniecība Latvijā bija izveidojusies par galveno lauksaimniecības nozari – tā ne tikai pilnībā nodrošināja valsts iekšējo nepieciešamību pēc piena un tā produktiem, bet deva iespēju tos – galvenokārt sviestu – arī eksportēt. 1938. gadā Latvijā no gotiņām tika izslauktas 1, 7 miljoni tonnas (apmēram tikpat daudz arī 1990. gadā) piena. Pašlaik gadā tiek izslaukta tikai puse no kādreizējā daudzuma – ap 800 tūkstoši tonnu. Ar šo daudzumu gandrīz pietiek, lai nodrošinātu vietējā tirgus pieprasījumu pēc piena izstrādājumiem.
“Latvija sarunās ar ES iestājas par to, lai mums tiktu dota iespēja pašu valstī saražot tradicionālos pārtikas produktus tādā daudzumā, lai nodrošinātu iekšējo patēriņu. Tas ir vismaz ap 1 miljonu tonnu pienu. Pašlaik gan mēs ražojam tikai 70 – 80 procentus no šī apjoma, un līdz ar to Latvijas pieprasītā piena kvota – 1,2 miljoni tonnu – nav nekāds pārspīlējums, kā tas šķiet Briseles ierēdņiem,” sacīja J. Beļavnieks.
Par to, ka piensaimniecībai pašlaik neklājas viegli, liecina tas, cik maz tiek izmantota SAPARD līdzekļi šajā sfērā. “To, acīmredzot, var izskaidrot ar nepietiekamo ekonomisko motivāciju piena ražošanā,” secināja J. Beļavnieks.
Viņš uzskata, ka jūtams atbalsts piena ražotājiem būtu piena dzesēšanas iekārtu iegāde un to uzstādīšana fermās uz pārstrādes uzņēmumu rēķina. To ir sācis praktizēt Rīgas piena kombināts.
Piens būs jādeklarē
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, piena nozarē līdzīgi kā pašreiz cukura nozarē, ienāks kvotu sistēma. Tas nozīmē, ka Latvijai piešķirtā kopējā piena kvota tiks sadalīta starp piena piegādātājiem.
Kā zināms, Latvija pozīcijas dokumentā ir pieprasījusi 1,2 miljoni tonnu piena kvotu, tai skaitā 900 tūkstoši tonnu ir piegādes kvota jeb piens, kuru paredzēts nodot pārstrādei, bet 300 tūkstoši tonnu paredzēts pārdot tieši patērētājam. ES piedāvātā kvota ir 489 500 tonnas, tai skaitā 405 270 tonnas – piena ražošanas kvota un 84 370 tonnas – tiešās tirdzniecības kvota.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams piena ražotājiem un pārstrādātājiem sacīja, ka Latvijas sarunu vedēji visiem spēkiem centīsies panākt pēc iespējas lielāku piena kvotu.
Tomēr, ja ES nepiekāpsies Latvijas prasītajai piena kvotai un tā paliks tāda pati, kādu piedāvāja ES – 489 500 tonnas, aprēķināts, ka Latvijā govju skaits samazināsies par 43 procentiem jeb 88 415 govīm.
Savukārt lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības samazināsies par 111 tūkstošiem hektāru, bet nodarbinātība samazināsies par 5,3 procentiem. Ražot vairāk nekā kvotā atļauts nebūs izdevīgi, jo virskvotas piens tiks aplikts ar 115 procentu nodokli, skaidroja M. Krams.
Pērn pārstrādei nodoti aptuveni 402 tūkstoši tonnu piena, informēja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta direktore Ziedone Bērziņa.
Sadalot pārstrādei nododamā piena kvotu, nevajadzētu būt problēmām, jo no šā gada sākuma darbojas piena ražotāju reģistrs, kurā tiek uzskaitīts pārstrādei nodotais piens.
Diemžēl piena reģistrā informāciju par piena ražotāju piegādātajiem apjomiem sniedz vien 26 no 60 Latvijā reģistrētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka tie piena piegādātāji, kuru piens būs nonācis uzņēmumos, kas nesniedz informāciju piena reģistrā, var palikt bez kvotas, pieļāva Z. Bērziņa.
Vēl lielākas problēmas būs ar tieši pārdotā piena kvotu sadali, jo līdz šim nav veikta tā uzskaite. Pēc ZM aplēsēm, tieši realizētais piena daudzums ik gadu varētu būt aptuveni
300 000 tonnu. Daudzi zemnieki, lielākoties pāris govju īpašnieki, izvēlas pārdot pienu pa tiešo, nevis nodot pārstrādes uzņēmumam, kas par tonnu piena maksā aptuveni 95 līdz 100 latus. Pārdodot pienu tirgū vai pa tiešo, par piena litru var saņemt 17 līdz 25 santīmus. Tātad gandrīz ES līmenī.
ZM pašlaik apsver iespējas, kādā veidā varētu ieviest obligātu piena deklarēšanu, kas būtu par pamatu piena kvotu sadalei. Arī ES ir šāda sistēma – tās valstu lauksaimniekiem deklarācijas ir jāiesniedz līdz 15. maijam par iepriekšējā gadā tiešajā tirdzniecībā realizēto pienu. Pamatojoties uz deklarācijām, tiek aprēķināta piena kvota nākamajam periodam. Z. Bērziņa uzskata, ka pārraudzībā esošos ganāmpulkus kontrolēt nebūs problēmu, bet kā to darīt, tajos, kuros netiek veikta pārraudzība, pašlaik vēl nav skaidrs.
Lielā tirgus gaidās
Zemnieki un pārstrādes uzņēmumu pārstāvji bija nesaprašanā par to, vai tie piena pārstādes uzņēmumi, kuri līdz ar Latvijas iestāšanos ES nebūs sakārtojuši ražošanu atbilstoši ES prasībām, varēs realizēt savu produkciju.
M. Krams skaidroja, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES, gan Latvija, gan kaimiņvalstis, gan pašreizējās ES dalībvalstis – viss būs vienots tirgus un darboties šajā tirgū varēs tikai ES prasības izpildījušie uzņēmumi. Nebūs tāda dalījuma: vietējam tirgum un Eiropai, izņemot, protams, pārejas perioda laiku.
Arī Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktora vietnieks Aivars Gulbis uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam nebūs liegts pārdot savu produkciju kopējā ES tirgū – nebūs ne muitas tarifu, ne barjeru. Savukārt, pārdodot produkciju ārpus ES robežām, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, tāpat kā pašreizējie ES uzņēmumi varēs saņemt eksportsubsīdijas.
Konkurences spēja
“Ja Latvija ir formulējusi savu vēlmi iestāties ES, mums precīzi jāapzinās savu iespēju apmēri,” sacīja Rīgas piena kombināta ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs. Latvija gadā saražo mazliet vairāk piena nekā Igaunija, taču divas reizes mazāk nekā Lietuva. Polijā, kas neatrodas nemaz tik tālu, gadā tiek saražoti 11 miljoni tonnu piena.
“Mūsdienās aizvest pienu kā izejvielu 300 kilometrus vai gatavo produkciju 500 kilometrus nav liela problēma. Turklāt Polijā ir izvietotas vairāku lielo piena koncernu ražotnes,” sacīja J. Skvarnovičs. “Mēs jau esam izjutuši citu valstu produkcijas ietekmi uz mūsu tirgu un zinām, cik tas viegli ir ievainojams.”
J. Beļavnieks zināja stāstīt, ka pusi no saražotajiem piena produktiem Lietuva eksportē. Salīdzinot ar Latviju, Lietuvas piensaimnieki eksportē piecas reizes vairāk fermentētā siera, astoņas reizes – sausā piena, 10 reizes – sviesta.
“Tādus atšķirīgus rezultātus var izskaidrot ar Lietuvas valdības ilgtermiņa centieniem saglabāt lauksaimnieku ekonomisko motivāciju ražot lopkopības produkciju. Tāpēc, piemēram, Lietuvas Pasvales rajona lauksaimniecības sabiedrībā “Draugiste”, kas atrodas kaimiņos Bauskas rajonam, visus izaudzētos graudus izmanto savas saimniecības govju un cūku ēdināšanai. Saimniecība uzskata, ka, realizējot saražoto pienu un gaļu, peļņa ir lielāka nekā pārdodot graudus, bet mūsu pusē – Bauskas rajonā – lopus likvidēja un pārorientējās uz cukurbietēm un graudiem,” stāstīja J. Beļavnieks.
Pārstādei nodotā piena apjoms procentos mūsu valstij ir vismazākais starp Baltijas valstīm: Igaunijā pārstrādes uzņēmumos nonāk 65 procenti, Lietuvā – 55 procenti, bet Latvijā tikai 48 procenti no visa saražotā piena. Līdz ES līmenim – 94 procentiem – tālu vēl ir visām trim Baltijas valstīm.
“Pretēji citām valstīm, kurās arvien vairāk notiek globalizācija, Latvijā piena nozare ir ļoti sadrumstalota,” secināja
J. Skvarnovičs. Igaunijā ir tikai 44 pārstrādes uzņēmumi, Lietuvā – 38, bet Latvijā ap 60.
Vienā naktī nemainīsies
Visvairāk zemniekus, protams, interesēja piena cena – cik par pienu maksās tad, kad būsim ES?
M. Krams skaidroja, ka ES piena cena ir atkarīga no sviesta un sausā vājpiena intervences cenas. Pašlaik sviesta un sausā vājpiena intervences cena ir 3000 eiro, savukārt piena iepirkuma cena – aptuveni 33 eiro.
Piena ražotāji vēlējās zināt, vai arī mūsu zemniekiem līdz ar Latvijas iestāšanos ES, vienā naktī piena iepirkuma cena pieaugs no 10 santīmiem līdz 17 santīmiem par kilogramu. J. Skvarnovičs satrauktos prātus atvēsināja, apgalvodams, ka vienā naktī, protams, cena tik krasi nemainīsies.
