Papildus administratīvajiem sodiem vismaz septiņās Eiropas valstīs izmanto citas vadītāju uzvedību un attieksmi ietekmējošus paņēmienus.
Papildus administratīvajiem sodiem vismaz septiņās Eiropas valstīs izmanto citas vadītāju uzvedību un attieksmi ietekmējošus paņēmienus.
Jo biežāki un bīstamāki pārkāpumi, jo neizbēgamāk un asāk iedarbojas audzinošā sistēma. Tāda darbojas Francijā, Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, kā arī kandidātvalstīs Polijā un Igaunijā, Horvātijā. Sistēmu nosaukumi ir dažādi, bet visur pārkāpumus uzskaita, visur soda atkarībā no pārkāpumu skaita, visur soda arī ar profilaktiskiem pasākumiem.
Tikai 0,3% pārkāpēju atņemtas tiesības
Vācijā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma darbojas jau kopš 1974.gada un ir pilnībā sevi attaisnojusi. It sevišķi ar savu profilaksi. Maksimālais soda punktu skaits ir 18, pēc 9 punktu saņemšanas mājās pienāk rakstisks brīdinājums braukt uzmanīgāk. Bet, ja vadītājs ar 8 punktu nastu, negaidot šo rakstisko brīdinājumu, brīvprātīgi apmeklē satiksmes drošības kursus, dzēšas puse no saņemtajiem soda punktiem. Tāds pats semināra apmeklējums pēc rakstiskā brīdinājuma saņemšanas dzēš vairs tikai 2 punktus no šiem 9 (tā līdz 13 punktiem).
Ja sakrājušies 14 punkti, tad psihologa apmeklējums var dzēst 2 punktus. Ja psihologs nav palīdzējis un atkal klāt pievienojušies 2 punkti, tad ar šo 14 punktu slogu jākārto teorijas eksāmens. Ja sasniegts maksimums, tad braukšanas atļauja tiek apstādināta, no kuras vēl var izvairīties, brīvprātīgi apmeklējot speciālus kursus vai psihologu. Bet, ja gadās kaut jel kāds pārkāpums – tiesības tiek anulētas.
Kā redzams, Vācijā gluži kā aizraujošā galda spēlē ir iespējas izvairīties no zaudējuma. No 50 miljoniem autovadītāju “sodu reģistrā” nokļuvuši tikai 6 miljoni, tas ir 12 procenti. No tiem tikai 0,3 procenti, tas ir, 17 tūkstoši sasniedza maksimāli pieļaujamo punktu skaitu, kad atņem vadītāja tiesības.
Spēle ar sākumu un beigām
Līdzīga brīvprātīgā sodu dzēšanas sistēma darbojas Beļģijā – atšķirība tāda, ka pēc maksimāli pieļaujamā 6 punktu sasniegšanas tiesības tiek apstādinātas, bet ne atņemtas. Šai gadījumā seko “noraidījums” uz mēnesi, kura laikā obligāti jāapmeklē autovadīšanas kursi. Otrreiz sasniedzot 6 punktus, tiesības aptur uz 3 mēnešiem, un atkal… kursi. Kas būtu, ja trešoreiz sagrēkotu, neviens nav izdomājis, jo 10 gadu laikā neviens beļģu šoferis nav sasniedzis kritisko punktu skaitu. Beļģu sistēma nokopēta Horvātijā – tikai tiesību apturēšanai un eksāmenam izvēlēts ilgāks laiks (pirmoreiz uz 3 mēnešiem, otro reizi uz pusgadu).
Beztermiņa “spēle” ir tikai Vācijā. Citur sodu punkti ir spēkā no viena (Polijā) līdz trim gadiem (Francijā, Beļģijā, Lielbritānijā). Francijā “jāsavāc” 12 punkti, kurus var dzēst tikai vienu reizi 2 gados un arī tikai par 4 punktiem. Var tikai iedomāties, cik apzinīgs kļūst vadītājs ar 11 punktiem. Ja trīs gadu laikā nav jaunu pārkāpumu, atkal var sākt no nulles.
Britu salās nav nekādas iespējas dzēst punktus, bet arī tiesības nenoņem automātiski. Tikai ar tiesas lēmumu drīkst atņemt autovadītāja tiesības.
Jaunos autovadītājus soda bargāk
Ne tikai interesanti, bet loģiski, ka jaunos autovadītājus soda bargāk. Lielbritānijā pieredzējušie šoferi 12 punktus drīkst vākt 3 gadus, bet jaunie autovadītāji ar 6 punktiem jau pēc 2 gadiem var palikt bez tiesībām. Beļģijā jaunie drīkst grēkot tikai līdz 4 punktiem no 6, mūsu ziemeļu kaimiņvalstī – tikai līdz 6 punktiem no 15.
Igauņu sistēma ir visnepielaidīgākā. Nevienu punktu nevar nodzēst, kamēr sakrājas maksimālie 15. Pēc 9 līdz 11 punktu saņemšanas seko uzaicinājums uz pārrunām (neierašanās gadījumā uz mēnesi aptur tiesības). Ja sakrāti 12 līdz 14 punkti, jāatkārto teorijas eksāmens (nenokārtošanas laikā apstādina tiesības).
Ja soda punktu maksimums saņemts pirmoreiz, tiesības atņem uz mēnesi, ja otro reizi – uz gadu (plus eksāmens), ja trešoreiz – uz 2 gadiem (plus eksāmens), ja ceturto reizi – vismaz uz 5 gadiem!
Latvijā skaita, bet neuzskaita
Latvijā pašlaik Ceļu policija nodod transportlīdzekļu un vadītāju reģistram datus tikai par autovadītāja tiesību atņemšanu un datus par ceļu satiksmes negadījumiem.
Pēc valsts eksāmenu nokārtošanas un vadītāja apliecības saņemšanas Latvijā nav nekādu iespēju vērtēt vadītāja kvalifikāciju, izturēšanos un attieksmi pret ceļu satiksmi un citiem tās dalībniekiem. Valsts ietekme uz ceļu satiksmes dalībniekiem aprobežojas tikai ar naudas sodu un tiesību atņemšanas piemērošanu neatkarīgi no pārkāpumu skaita un biežuma. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā joprojām ir sankcijas, kas paredz nepamatoti dažādus sodus par vienu pārkāpumu. Piemēram, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 21 kilometru stundā draud vai nu naudas sods no 1 līdz 30 latiem, vai arī tiesību atņemšana līdz 6 mēnešiem. Iznāk, ka tiesības var atņemt pirmo reizi mūžā pārkāpumu izdarījušais vadītājs, bet ar latu lielu sodu – pārkāpēju jau kuro reizi.
Lai to novērstu, valstī jārada iespēja papildus ietekmēt šoferu uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes dalībniekiem arī bez naudas sodiem vai vadītāja apliecības atņemšanas.
