Laime ir tik tuvu, gandrīz vai ar roku aizsniedzama – jāsmaida vai ar abiem galiem. Kas aiz tās slēpjas – to šajā gadsimtā neatklāt. Ko redzam taustāmi – vismaz kapos vēl iespraukties varam, bet ilgi tā nebūs. Lielajiem vārtiem priekšā ir novietota labi izdevusies bēdu māja. Kad kūp skurstentiņš, tad mazā krematorīte ir kā uz delnas. Cik skaisti sakombinēts, ka cauri dūmiem redzams uzraksts “Esi uzticīgs līdz nāvei”. Spēcīgāk iznerroties vairs nevar. Tas ir tas, ko es redzu. Kur nevar iespraukties, to redzējis neesmu.
Pie Līkā bērza pussalas otrā pusē un Garnizona kapi arī aizbarikādēti tāpat kā Melnuma-Ziemera ceļš.
Pensiju pielikums un labvēlīgāka tās indeksācija, vēlētāju 101 procenta balsošana vēlēšanās nelauzīs ne šitādus, ne citādus šķēršļus uz cilvēktiesībām. Būs tie paši vēži citā kulītē.
