Ziemeļaustrumu slimokasē pusgadā pārtērēti līdzekļi par 553 903 latiem.
Ziemeļaustrumu slimokasē pusgadā pārtērēti līdzekļi par 553 903 latiem. Par šādu summu ārstniecības iestādes veikušas papildu darbu ārpus noslēgtajiem līgumiem ar slimokasi. Ziemeļaustrumu slimokases pusgada budžets bija 9 713 510 latu, ieskaitot pacientu iemaksas, kas uzreiz nonāca ārstniecības iestādē, -421 992 lati.
“Slimnīcās situācija ir dažāda. Visgrūtāk ir Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Pārtērēts 118 000 latu papildus tam, ko paredzēja līgums ar Ziemeļaustrumu slimokasi. Reģiona slimnīcās naudas pārtēriņš ir apmēram mēneša izmaksu apjomā. Pēc šādiem kritērijiem Gulbenes slimnīcā papildu darbs veikts par 93 procentiem, Alūksnē – 59, Madonā – 97, Balvos – 82 procentiem,” informē Ziemeļaustrumu slimokases direktors Jānis Grīnvalds.
Jūlijā situācija uzlabojoties, jo vasarā slimnīcās samazinās pacientu skaits. “Šie apstākļi mediķu darbu un atalgojumu neiespaido. Taču, lai finansiālā situācija mainītos, jāanalizē darbs, jāizmanto dienas stacionāra iespējas – pacients dienā ārstējas slimnīcā, bet nakti pavada mājās,” saka J.Grīnvalds. Šādas iespējas analizētas Madonas un Valmieras slimnīcās.
Kopumā šajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika periodu, Ziemeļaustrumu slimokases teritorijā astoņās slimnīcās vidējais ārstēšanās ilgums ir samazinājies. Pērn katrs pacients vidēji slimnīcā ārstējās 8,9 dienas, bet šogad – 8,3 dienas. Samazinājies ārstēto slimnieku skaits. 27 197 pacienti ārstējušies pērn pirmajā pusgadā, bet šogad – 25 977.
“Vienlaikus šogad no februāra esam sākuši maksāt vairāk par katru gultas dienu. Rajona slimnīcās tā ir ap desmit latiem, bet Valmieras slimnīcā – 11,50 lati par gultas dienu. Līdz ar to izmaksas ir palielinājušās par 20 procentiem, ieskaitot arī pacienta iemaksas. Savukārt slimokase par atsevišķām iedzīvotāju grupām maksā pilnā apjomā. Tie ir bērni līdz 18 gadiem, grūtnieces, oficiāli atzīti maksātnespējīgie iedzīvotāji, kā arī ar atsevišķām slimībām sirgstošie,” saka J.Grīnvalds.
