Latvijā 2018.gada nogalē 81,4% no augstskolu 2017.gada absolventiem
bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 2,9%
absolventu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie
dati.
Vienlaikus 2018.gada nogalē 8,2% no augstskolu 2017.gada absolventiem bija ekonomiski neaktīvi.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka nodarbinātības ziņā līderi bija
Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Nacionālās aizsardzības
akadēmijas 2017.gada absolventi – gadu pēc studiju beigšanas visi šo
mācību iestāžu absolventi strādāja.
Gadu pēc izglītības iegūšanas bija nodarbināti arī vairāk nekā 90%
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, Valsts policijas
koledžas, Latvijas universitātes Rīgas medicīnas koledžas, Latvijas
universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāles, Rīgas
1.medicīnas koledžas, kā arī Grāmatvedības un finanšu koledžas
absolventi.
Latvijas lielākajās augstskolās augstākais nodarbinātības līmenis
bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventu vidū (89%), seko
Latvijas Universitāte ar 85% un Rīgas Tehniskā universitāte ar 81%.
Vienlaikus 11 Latvijas augstskolu absolventu – reģistrēto
bezdarbnieku īpatsvars bija augstāks par 2018.gadā reģistrēto
bezdarbnieku īpatsvaru Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā,
veidojot 5,1%.
Piecu augstāko izglītības iestāžu – Vadības koledžas, Olaines
mehānikas un tehnoloģijas koledžas, Sociālās integrācijas valsts
aģentūras, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžas un Jēkabpils
Agrobiznesa koledžas – absolventu – bezdarbnieku īpatsvars pārsniedza
pat 10%.
2018.gadā nodarbinātības līderi bija lauksaimniecības un izglītības
nozares absolventi – 90,3% lauksaimniecības programmu un 89,3%
izglītības programmu absolventi bija nodarbināti gadu pēc absolvēšanas.
Šīs gan ir programmas ar zemāko absolventu skaitu salīdzinājumā ar citām
programmām.
Savukārt retāk nākamajā gadā pēc studiju absolvēšanas strādāja
humanitāro zinātņu un mākslas programmu, kā arī sociālo zinātņu,
komerczinību un tiesību programmas absolventi, kur nodarbinātības
līmenis attiecīgi bija 73,2% un 79,5%.
Lielākā daļa veselības aprūpes un sociālās labklājības programmu beidzēju strādāja izvēlētajā virzienā.
Tostarp 98,3% zobārstniecības studiju beidzēju strādāja kā zobārsti
vai zobārstu asistenti un palīgi, 87% ārstniecības studiju beidzēju
strādāja kā ārsti vai veselības aprūpes jomas speciālisti, 70,7%
sociālās labklājības studiju beidzēju strādāja kā sociālās labklājības
jomas vadītāji, sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti,
sociālā darba speciālisti, kā arī 78% pedagoģijas studiju beidzēju
strādāja kā izglītības jomas vecākie speciālisti vai izglītības jomas
vadītāji.
Vienlaikus 58,5% fizikālo zinātņu un 51,5% dzīvās dabas zinātņu
studiju beidzēju darbu turpināja kā zinātnieki, dabas zinātņu vecākie
speciālisti un speciālisti.
CSP veikusi 2017.gada absolventu datu analīzi par ekonomisko
aktivitāti un nodarbinātību 2018.gada beigās, lai izvērtētu augstākās
izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju pabeigšanas.
