Runājot
par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis
visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram,
Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam
apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem
dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem. Jaunieši
vecumā no 16 līdz 19 gadiem iet vidusskolā. Visiem tiek sniegtas
profesionālās prasmes, un jaunieši tiek sagatavoti, lai varētu
iestāties universitātēs. Visiem ārvalstu bērniem ir tiesības
iegūt izglītību. Izklausās pēc ideālas sistēmas, taču paši
norvēģi atzīst – pirms 20 gadiem īstenotā izglītības
reforma, kas paredzēja skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma,
radījusi nopietnas sekas, īpaši zēniem.
Atteicās
no idejas par mācībām caur rotaļām
Ja
agrāk Norvēģijā bērni skolas gaitas uzsāka no septiņu gadu
vecuma kā daudzviet Eiropā, tad 1997. gadā tika īstenota
izglītības reforma un bērnu skolā sāka sūtīt no sešu gadu
vecuma, līdzīgi kā vēlējās Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijā. Ja sākotnēji pirmo gadu skolā solīja veidot tādu pašu
kā bērnudārzā – ar rotaļām, spēlēm, diendusu u.tml., tad
pēc kāda laika no šīs idejas atkāpās, un jau no pirmā gada
sākās pilnvērtīgas skolas gaitas.
Sekmes
nav uzlabojušās
Netika
veikti nekādi pētījumi par to, kādu ietekmi tas atstās uz
bērniem, kādas izmaiņas radīs u.tml. Reformas mērķis bija
panākt, lai bērni apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas
agrāk un labāk. Tagad, kad ir pagājuši jau 20 gadi kopš reformas
ieviešanas, bērnu sekmju un zināšanu novērtējumi liecina, ka
sekmes nav uzlabojušās. Bērni, kuri gājuši skolā no sešu gadu
vecuma, raksta un lasa tādā pašā līmenī kā bērni, kuri gājuši
skolā no septiņiem gadiem.
Vērojamas
reformas negatīvās sekas
Uzlabojumu
sekmēs nav, tieši pretēji – ir vērojamas reformas negatīvās
sekas. Tās īpaši izpaužas tieši zēniem, kuri ir mazāk
nobrieduši nekā meitenes. Zēni, kuri sākuši iet skolā agrāk,
lielākoties nespēj pietiekami koncentrēties, lai pilnvērtīgi
piedalītos stundās, nereti viņi nesaprot skolotāja prasīto tādā
līmenī, kā būtu nepieciešams. Zēniem, kuri uzsākuši skolas
gaitas no sešiem gadiem, ir daudz sliktāki rezultāti mācībās.
Nespēja koncentrēties, trauksmainība, nespēja sekot līdzi mācību
stundai ir samilzusi līdz tādai pakāpei, ka valdība beidzot
lēmusi īstenot apjomīgu pētījumu, lai saprastu, kā mainījusies
bērnu fiziskā un garīgā veselība.
Bērni
zaudējuši interesi par mācībām un skolu kopumā
Virkne
izglītības un pedagoģijas nozares profesoru jau pauduši viedokli,
ka rezultāts agrākai skolas gaitu sākšanai ir tāds, ka bērni
zaudējuši interesi par mācībām un skolu kopumā. Publiskajā
telpā parādās arī virkne vecāku viedokļu, kuri pauž skepsi un
negatīvu vērtējumu tik agrai skolas gaitu uzsākšanai.
Arī
mēs Norvēģijā esam informēti par aktīvajām debatēm Latvijā,
kas izcēlās pēc ministrijas plānotajām reformām, un jāsaka, ka
lēmums atcelt šo ideju bijis pareizs. Bez nopietniem un apjomīgiem
pētījumiem par plānoto izmaiņu ietekmi uz bērnu veselību nevar
veikt tik būtiskas izmaiņas.
