Ārvalstu studenti un nevalstiskās organizācijas atklātā vēstulē
mācībspēkiem aicina augstskolas atlikt augstskolu maksas ārvalstu
studentiem ārkārtējās situācijas laikā, aģentūru LETA informēja
Iekļaujošās sabiedrības fonda “Make Room” pārstāvji.
Vēstules autori norāda, ka Covid-19 vīrusa izraisītās ārkārtējās
situācijas dēļ neapskaužamā situācijā ir atstāti ap desmit tūkstošiem
ārvalstu pilsoņu Latvijā, no kuriem vairums ir ārvalstu studenti.
2019.akadēmiskā gada sākumā ārvalstu studenti veidoja 11-12% no kopējā
studējošo skaita valstī. Kamēr vietējo studentu skaits Latvijā turpina
kristies, ārzemju studentu skaits līdz pandēmijas sākumam strauji
pieaudzis. Vidēji Eiropas Savienībā ārvalstu studentu skaits sasniedz no
15% līdz 17% un tad stabilizējas, līdzīga prognoze gaidāma arī Latvijā.
“Bieži aizmirstam par cittautiešiem Latvijā – šoreiz par ārvalstu studentiem. Vīrusa izraisīto seku dēļ liela daļa
uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību, tādēļ daļa cilvēku zaudē
darbavietas un nonāk neapskaužamā situācijā – bez jebkādiem ienākumiem.
Visbiežāk pirmie, kas tiek atstādināti, ir ārzemju pilsoņi Latvijā,
atstājot cittautiešus grūtā situācijā bez jebkādas iespējas nopelnīt
iztiku pirmās nepieciešamības precēm,” pauda fonda “Make Room” pārstāvis
saka Miks Celmiņš.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) rīko tiešsaistes akciju
#GribuStudēt, aicinot studējošos un sabiedrību vērst uzmanību uz papildu
atbalsta nepieciešamību studentiem šobrīd un ilgtermiņā, lai pievērstu
politikas veidotāju uzmanību tam, cik būtiski studējošo finansiālo
stāvokli ietekmējusi Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija.
LSA aicina politikas veidotājus vienoties par četriem galvenajiem
atbalsta mehānismiem – palielināt valsts stipendiju skaitu un apmēru
izcilākajiem studentiem, palielināt šoruden izsniedzamo pilnībā valsts
galvoto studiju un studējošā kredītu skaitu, palielināt valsts finansēto
studiju vietu jeb budžeta vietu skaitu nozarēs, kuru speciālisti īpaši
nepieciešami, tostarp, medicīnā, STEM un IT nozarēs. Tāpat LSA aicina
izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām
Covid-19 seku novēršanai, lai rudenī zaudējumu dēļ neciestu studiju
kvalitāte.
LSA skaidro, ka augstāk minēto priekšlikumu virzība ir Izglītības un
zinātnes ministrijas pārziņā, un vairumā gadījumu tie būtu vietējo
studentu atbalstam. Atbalstu iegūtu studenti, kas pašreiz studē valsts
apmaksātās studiju vietās, saņem valsts stipendijas par izciliem
vērtējumiem un valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Šie
priekšlikumi maz vai vispār nerisinās ārvalstu studējošo problēmas
Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Iekļaujošās sabiedrības fonda “Make Room” pārstāvji informēja, ka
fonds ik dienu saņem ziņas no ārvalstu studentiem Latvijā, kuri pauž
bažas, ka nenokārtoto finansiālo saistību dēļ studenti netiks uzņemti
nākamajā semestrī, viņu uzturēšanās atļaujas tiks anulētas un studentiem
būs jāpamet valsts, nepabeidzot iesākto izglītību.
“Make Room” aicina Latvijas augstākās izglītības iestādes, tostarp,
privātās augstskolas un koledžas izrādīt interesi un atsaukties ārvalstu
studentu lūgumiem ārkārtējās situācijas laikā atlikt un noteikt ilgāku
norēķināšanās termiņu jebkādiem ar augstāko izglītību saistītiem
maksājumiem. Tostarp augstākās izglītības iestādes aicinātas atlikt
studiju maksas, kopmītņu izmaksas un bibliotēkas maksas. Tāpat augstākās
izglītības iestādes aktīvi komunicēt, uzņemties atbildību un efektīvāk
iesaistīties savu ārvalstu studentu problēmu risināšanā ārkārtējās
situācijas laikā.
“Bieži šķiet, ka lielākā problēma starp ārvalstu studentiem un viņu
augstskolām ir tieši neefektīva komunikācija. Studenti ir iedzīti liekā
stresā par sīkumainām lietām, piemēram, pašreiz vairākās universitātēs
bibliotēkas ir slēgtas, grāmatas nodot nav iespējams, bet par nenodotām
grāmatām tiek ieturēta kavējuma nauda, kā arī bieži ārvalstu studenti
baidās komunicēt ar savu universitāšu ārvalstu studentu koordinatoriem,
kuriem jābūt pirmajiem saziņas punktiem problēmsituāciju risināšanā,”
pauda Patvēruma “Drošā Māja” valdes priekšsēdētāja Gunta Vīksne.
Vēstules autori arī vērš uzmanību, ka liela daļa no ārvalstu
studentiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija nodarbināti
vai arī finansiālu atbalstu saņēma no saviem tuviniekiem mājās. Taču
patlaban vairums studentu no darba ir atstādināti un līdzekļus no mājām
arī dažādu vīrusa izraisītu problēmu dēļ nav iespējams saņemt. Tādējādi,
ja uz laiku netiks atlikti universitāšu maksājumi, liela daļa no
ārvalstu studentiem izglītību pārtrauks pusceļā.
Iekļaujošās sabiedrības fonds “Make Room” un biedrība Patvērums
“Drošā māja” ārvalstu studentu vārdā aicina augstākās izglītības
iestādes apsvērt izmaksu atlikšanu un noteikt ilgāku finansiālu saistību
nokārtošanas termiņu ārvalstu studentiem.
Vēstule adresēta izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
(JKP), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju
apakškomisijas priekšsēdētājam Ilmāram Dūrītim un Latvijas Studentu
apvienības prezidentei Justīnei Širinai.
Tāpat vēstuli ārvalstu studenti un nevalstiskās organizācijas
adresējušas arī Rīgas Stradiņa universitātes rektoram Aigaram
Pētersonam, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam, Rīgas
Tehniskās universitātes rektoram Leonīdam Ribickim, Biznesa augstskolas
“Turība” rektoram un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājam
Aldim Baumanim, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prezidentam
Romanam Djakonam, Ekonomikas un Kultūras augstskolas rektorei Oksanai
Lentjušenkovai un Vadības koledžas direktorei Livetai Sprūdei.
