Valdība ir atlikusi likuma grozījumus, kas paredz termiņu, no kura visiem skolotājiem tiek prasīta augstākā pedagoģiskā izglītība.
Valdība ir atlikusi likuma grozījumus, kas paredz termiņu, no kura visiem skolotājiem tiek prasīta augstākā pedagoģiskā izglītība. Tas ir pagarināts līdz 2004.gada 1. janvārim. Grozījumi likumā arī paredz atcelt pedagogu ar zemāko profesionālo kvalifikāciju darba samaksas sasaisti ar minimālo mēnešalgu.
“Lai strādātu skolā, pedagogam noteikti ir vajadzīga augstākā pedagoģiskā izglītība. Ja uzskata, ka tā nav vajadzīga skolotājam, tad tā vispār nav vajadzīga nevienam,” “Alūksnes Ziņām” saka Alūksnes pilsētas sākumskolas direktora vietniece mācību darbā Ruta Salaka.
Skolās arī turpmāk varēs strādāt skolotāji, kuriem ir profesionālā vai nepabeigta augstākā izglītība. “Piekrītu, ka jāatļauj strādāt tiem skolotājiem, kuriem vēl nav augstākās izglītības, bet viņi mācās. Mūsu skolā ir divas skolotājas, kuras vēl studē pedagoģiju, bet pārējām ir augstākā pedagoģiskā izglītība,” stāsta R. Salaka.
“Iespējams, ka šie grozījumi tiek veikti tāpēc, ka Rīgā jau trūkst skolotāju, bet, ja no šā gada septembra neatļautu strādāt skolā bez augstākās pedagoģiskās izglītības, veidotos situācija, ka skolotāju skaits vēl samazinātos. Rīgā nav problēmu atrast labāk apmaksātu darbavietu. Mūsu skolā skolotāju netrūkst, jo provincē nav citu darbavietu,” domā R. Salaka.
Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums paredz skolotāju minimālo skolotāja algu no 2003.gada 2.septembra pielāgot valsts civildienesta ierēdņa zemākajai algai, kas pašlaik ir vidēji 120 lati mēnesī. Paredzēts, ka skolotāja vidējā alga valstī pakāpeniski tiks paaugstināta no 100 latiem 2000./2001. mācību gadā līdz 150 latiem 2003./2004. mācību gadā.
