No septembra visās izglītības iestādēs jāuzsāk skolu pašvērtēšanas darbs. Pašvērtējuma sistēma paredz, ka visas skolas vērtēs pēc vienādiem kritērijiem, tās savstarpēji būs salīdzināmas, atšķirīgs būs tikai sasniegumu līmenis.
No septembra visās izglītības iestādēs jāuzsāk skolu pašvērtēšanas darbs. Pašvērtējuma sistēma paredz, ka visas skolas vērtēs pēc vienādiem kritērijiem, tās savstarpēji būs salīdzināmas, atšķirīgs būs tikai sasniegumu līmenis.
Pašlaik Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Ināra Līdaciņa un izglītības metodiķe Vera Zučika piekto mēnesi mācās skolu pašvērtējuma apmācības kursos. Pēc to apgūšanas iegūtās zināšanas būs jāizmanto Alūksnes rajona izglītības iestāžu darbinieku apmācībai.
“Pašvērtēšanas ieviešanu skolās paredz izglītības sistēmas attīstības projekts, ko ir atbalstījusi Pasaules Banka. Projekta uzdevums ir iemācīt skolām sevi novērtēt. Līdz šim pašvērtēšanu skolu pedagogi veica, kā paši to izprata. Tagad visas skolas vērtēs septiņās pamatjomās: mācību saturs, mācīšana un mācīšanās, skolēnu sasniegumi, atbalsts skolēniem, skolas vide, resursi un skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. Katrai no pamatjomām ir arī savi kritēriji,” skaidro Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Ināra Līdaciņa.
Alūksnes rajona izglītības iestādes ir saņēmušas “Skolu vērtēšanas un attīstības plānošanas rokasgrāmatu”, kurā atspoguļota pašvērtēšanas metodika.
“Pedagogiem jau pavasarī vajadzētu veikt vispārīgo vērtēšanu, kurai jābalstās uz profesionālo pieredzi, izvēlēties vienu vērtējamo jomu, ko no septembra vērtēs sīkāk. Nav zināms, kā tas izdosies un vai pedagogiem būs drosme to uzņemties, jo visas izmaiņas izglītībā pieņems ar grūtībām. Bet ir iespēja saņemt informatīvus materiālus un konsultācijas, tādēļ domāju, ka arī pie šīs sistēmas pieradīs,” uzskata I.Līdaciņa.
Viņa domā, ka pašvērtēšanā ir nodrošināma maksimāla objektivitāte. “Pašvērtējuma ziņojumā jāatspoguļo skolas sasniegumi. Tiem jābūt pamatotiem, tādēļ liekuļošana nebūs iespējama. Pašvērtējuma ziņojumus skolām vajadzēs publiskot. Iespējams, ka tos būs jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības politikas departamentam,” saka I.Līdaciņa.
Perspektīvā ir iecerēts skolu pašvērtēšanai pakārtot arī direktoru atestāciju.
I.Līdaciņa akcentē, ka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Trapenes pamatskola un Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola ir renovētas par Pasaules Bankas līdzekļiem. Arī šo izglītības sistēmas attīstības projektu ir finansējusi Pasaules Banka, tāpēc šīm skolām jau līdz 2003.gada decembrim ir jāiesūta pašu izvērtēta viena no pamatjomām.
Viņa prognozē, ka vairumam rajona skolu vājākā pašvērtēšanas pamatjomā būs resursi – materiāli, telpas un iekārtas. “Pieļauju, ka vāja būs arī mācīšana un mācīšanās. Rajonā rezultāti ir labi, bet Latvijas līmenī tas tā vairs nav. Toties varam lepoties ar bērnu sasniegumiem un aktivitātēm fakultatīvajās nodarbībās. Pašvērtēšana palīdzēs analizēt, kādēļ tā ir,” stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja.
