Bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā paveras lielas iespējas, jo pieprasījums pēc tīras pārtikas Rietumos palielinās.
Bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) paveras lielas iespējas, jo pieprasījums pēc tīras pārtikas Rietumos palielinās.
Turklāt ES sola lielāku atbalstu videi un ainavas saglabāšanai, bet mazāku atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai.
Bioloģiskā saimniekošana nebūs galvenā
Sabiedriskā vides aizsardzības organizācija “Zaļā brīvība” sadarbībā ar partneriem no Lielbritānijas “Powerful Information” Kuldīgas rajona Rendas pagasta zemnieku saimniecībā “Upmaļi” bija noorganizējusi semināru, kurā piedalījās vairāki desmiti bioloģiski saimniekojoši zemnieki.
“Lielbritānijā bioloģiskās saimniecības arī pašlaik saņem lielāku atbalstu nekā tradicionāli saimniekojošās, tomēr to darbība tiek stingri reglamentēta,” informēja semināra vadītājs Marks Redmans no Lielbritānijas.
Viņš uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība turpinās attīstīsies, bet diez vai tā aizņems vairāk par 20 procentiem tirgus. Tomēr pašā Lielbritānijā pirms vairākiem gadiem bija visai skeptiska un nosodoša attieksme pret bioloģiskajām saimniecībām. M. Redmans stāstīja, ka šīs saimniecības, juzdamas attīstības iespējas, bija centušās paplašināties un bieži šī paplašināšanās notikusi uz mežu un apkārtējo neskarto pļavu rēķina, par ko saņēmušas sabiedrības nopēlumu. Ilgu laiku bioloģiskās saimniecības nesaņēma arī valsts atbalstu.
Ekoloģisko produkciju piedāvā arī Dānijas veikalos. Tā tiek īpaši atzīmēta. Tomēr, kā atzina Latvijas vēstnieks Dānijā Aivars Baumanis, dāņi ir taupīga tauta un nevēlas maksāt vairāk par tīru pārtiku, tāpēc šai produkcijai nav sevišķi liels noiets.
Eiropas Savienību pielīdzina klubam
M. Redmans, pats būdams laucinieks, nevis ES ierēdnis, ir pētījis ES struktūru. Tagad viņš sniedz konsultācijas kandidātvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavoties iestājai ES un saprast, kas īsti ir ES un kāda ir tās lauksaimniecības politika. M. Redmans, kā jau brits, ES nosauca par klubu. Tā uzdevums – sabalansēt šo biedru intereses un neļaut izcelties ķīviņiem. Līdz šim tieši lauksaimniecība bija visvairāk atbalstītā nozare ES.
“Palielinoties iedzīvotāju dzīves līmenim un maksātspējai, pārtikai netika tērēts vairāk naudas. Līdz ar to, lai segtu šo starpību, lauksaimniekiem piemaksāja no kopējiem līdzekļiem. Tagad ir skaidrs, ka šī politika ir pilnībā izgāzusies. Tāpēc ES plāno samazināt tiešos maksājumus, bet palielināt līdzekļus vides sakārtošanai. Taču, lai saņemtu subsīdijas no ES, Latvijas tāpat kā citu valstu zemniekiem būs jāpiemērojas ES prasībām, arī vides un dzīvnieku labturības prasībām,” skaidroja M. Redmans.
Viņš gan piebilda, ka maksājumu sadale notiks nacionālā līmenī – tātad daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ierēdņiem. Latvijas zemnieki bažījās, vai ar to atbalstu, ko ES sniegs piemēram, par skaistas pļavas saglabāšanu un uzturēšanu, pietiks, lai izskolotu trīs bērnus.
Bioloģiski saimnieko daudzi
Pašlaik Latvijā bioloģiskās saimniecības statuss ir 200 saimniecībām. Tās ar produkciju nodrošina lielākoties bērnudārzus un skolas. Tirdzniecībā bioloģiskie produkti tikpat kā nenonāk. Tas nozīmē, ka šīs nozares attīstībai ir lielas iespējas gan pašlaik, gan arī pēc Latvijas iestāšanās ES. Nākamgad atbalsts bioloģiskajai saimniekošanai paredzēts arī SAPARD programmā. Latvijā ir daudz tādu zemnieku, kuri saimnieko ar bioloģiskām metodēm, bet ne jau visi ir saņēmuši sertifikātus.
Bioloģisko produkciju rīdzinieki un pilsētas viesi var nopirkt piektdienas pēcpusdienās un sestdienās līdz pusdienas laikam Vecrīgā, Alberta laukumā Līvu sētā, kur notiek Zaļais tirgus. Plānots, ka tas darbosies līdz šāgada 1.novembrim.
Pārtikas skandāli mazina uzticību
Lai gan, pēc M. Redmana teiktā, bioloģisko saimniekošanu Eiropas Savienībā uzrauga ļoti rūpīgi, Latvijas zemnieki atgādināja, ka ES nesen pāršalca pārtikas skandāls, kas iedragāja bioloģisko saimniecību prestižu. Tajās, pašām nezinot, dzīvnieku barošanā izmantoja ar aizliegto herbicīdu nitrofenu saindētus graudus. Tos bija izmantojušas gan parastās, gan arī bioloģiskās saimniecības. Nenoliedzami, šādi skandāli mazina uzticību bioloģiskajai saimniekošanai, lai gan ar laiku negatīvais aizmirstas,” sprieda M. Redmans.
Viņš stāstīja, ka Dānijā pašlaik tiek pārkārtota cūkkopība – cūkas vairs neturēs tik lielos kompleksos kā līdz šim, bet mēģinās tām nodrošināt dabīgus apstākļus. Dāņu uzņēmēji jau pirms diviem gadiem meklēja iespējas Latvijā lielos daudzumos iegādāties bioloģiski audzētu cūkas gaļu.
Britu zemnieki baidās no mūsu saimniekiem
M. Redmans atzinās, ka britu zemnieki īstenībā baidās no kandidātvalstu, arī Latvijas, zemniekiem, jo šeit ir zemākas izmaksas, līdz ar to arī produkcija lētāka.
M. Bergmane bilda, ka Lielbritānijas zemnieki no mums baidās tāpēc, ka zina: mūsu zemnieki ir ar mieru strādāt smagi un daudz, saņemot minimālu samaksu. “Tāpēc arī mūsu produkcija ir vērtīgāka. Mēs neesam nekādi bārenīši un nebūsim pēdējie šajā klubā,” sacīja M. Bergmane.
Aivars Baumanis bilda, ka Dānijas zemnieki par Latvijas pievienošanos ES saimei sevišķi neuztraucas. Pašlaik Dānijā dzīvo un strādā maz latviešu. Latvijā jau ir 24 saimniecības, kuru īpašnieki ir dāņi. A. Baumanis minēja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES, visticamāk dāņi pa galvu pa kaklu nemetīsies izpirkt Latvijas zemi, jo tie, kas ir vēlējušies iegādāties šeit īpašumus, to jau ir izdarījuši.
