Pirms gadumijas fonā skan liega kora žūžošana, bet tomēr sirdī ir neliels grūtums – ir jāšķiras. Kā jums zināms, līdz ar šo pēdējo numuru laikraksta “Alūksnes Ziņas” eksistence būs beigusies. Tas nenozīmē, ka nomirstam vai bankrotējam, vai jel kādā citā veidā padodamies, kā jau izskanējušas baumas pilsētā. Mēs vienkārši apvienojamies ar laikrakstu “Malienas Ziņas” un kļūstam citādāki. Tas ir saprotams, ka tādā mazpilsētā divi laikraksti nav rentabli un izdzīvot vieglāk būs kopā.
Mana dzīve ar “Alūksnes Ziņām” saistās visai attālā laikā, kad vidusskolas 10.klasē “Alūksnes Ziņu” kolektīvs mani uzrunāja iejusties pastkastītes tēlā. Tā gada pilsētas svētku laikā dalīju avīzes Alūksnes iedzīvotājiem un viesiem. Tobrīd nenojautu, ka mūsu ceļi ar “Alūksnes Ziņām” vēl krustosies. Taču jau augstskolas pirmajā kursā bija prakse žurnālistikā. Man ilgi nebija jādomā – cerot uz to labāko, pieteicos praksei “Alūksnes Ziņu” redakcijā. Mani uzņēma ļoti laipni un sirsnīgi. Es kā jauna, bikla studentīte uzsāku savas prakses gaitas laikrakstā un jutos pavisam nedroša. Taču kolektīvā ātri iejutos un sapratu, ka šie ir mani cilvēki. Kā jau visiem arī man nācās izdzīvot gan priekus, gan bēdas, gan kritiku, taču, neņemot to vērā, lai arī prakses laiks bija paredzēts vienu mēnesi, mani uzaicināja piestrādāt visu vasaru, ko es, protams, izmantoju. Zināju, ka tas lieti noderēs manai pašizaugsmei. Uzsākot nākamo studiju gadu, jau tiku “aizrunāta” nākamajai vasarai. Tā arī notika – vasarā atkal mani ceļi krustojās žurnālistikā, portāla “Alūksniešiem.lv” pilnveidošanā un dinamiskā darba ritma piedzīvošanā. Pēc augstskolas absolvēšanas atkal atgriezos “Alūksnes Ziņu” lappusēs līdz šodienai, kad mums jāšķiras, un šis ceļš mums vairs nekrustosies…
Man prātā skan kādas dziesmas vārdi:“Gaismiņ, teci man pa priekšu, neļauj mani tumsai panākt, neļauj mani pārmākt bēdām.” Savukārt rakstnieks Paulu Koelju ir teicis: “Viss vienmēr beidzas labi. Ja tomēr viss ir beidzies slikti, tas nozīmē, ka tās vēl nav beigas!” Šķiroties saku paldies jums, lasītāji, ka esat bijuši kopā ar mums gan priekos, gan bēdās! Paldies par labajiem vārdiem, mirkļiem un paldies arī par kritiku, kas devusi pieredzi un rūdījumu turpmākajai dzīvei! Es neatvados, es saku: uz tikšanos!
