Peldsezona sākas ar ūdens kvalitātes pārbaudēm.
Peldsezona sākas ar ūdens kvalitātes pārbaudēm
Sabiedrības veselības aģentūra uzsākusi peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu 276 jūras un iekšzemes peldvietās visā Latvijā. Peldsezona oficiāli skaitās no maija līdz oktobrim.
Rezultāti nāk lēnām
Šī ir ceturtā peldsezona, kopš aģentūras speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.
Ūdens kvalitātes pārbaudes veic pirms aktīvās peldsezonas sākuma un turpina veikt visu peldsezonu, ņemot paraugus vienu reizi divās nedēļās. Pirmā “testēšana” notiek “uz aci” – kāda ir ūdens krāsa, vai nav putu, peldošu vai citu atkritumu ūdenī, naftas produktu, vai nav savairojušās zilaļģes vai zaļaļģes.
Ūdens paraugi tiek ņemti vietās, kurās novērots lielākais peldētāju skaits, apmēram 30 centimetrus zem ūdens virsmas, vismaz metru dziļā vietā. Nepieciešamības gadījumā paraugu ņem tālāk no krasta, ūdenskrātuvē iebraucot ar laivu. Paraugu ņemšanai speciālisti izmanto speciāli sagatavotus traukus, lai visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargātu no gaismas, jo īpaši no tiešas saules stariem. Paraugi līdz nokļūšanai laboratorijā atrodas aukstuma kastē apmēram četru grādu temperatūrā.
Laboratorijā ūdens kvalitāti pārbauda pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Analīžu process ļauj uzzināt precīzus rezultātus apmēram pēc 10 dienām.
Kas dabīgs, nav riebīgs?
Vēlēšanās gūt atspirdzinājumu ūdenī un peldēties nereti ir spēcīgāka par prāta iebildumiem un apsvērumiem, kur un kad to nevajadzētu darīt.
Katrai ūdenstilpei ir sava dabiskā mikroflora, kas parasti nenodara ļaunumu peldētāju veselībai, un ūdens krāsa, ko nosaka izšķīdušie minerālsāļi. Taču situācija mainās, ja savairojas kādi vīrusi vai baktērijas, un tas sāk ietekmēt ūdens kvalitāti. Piemēram, viens mazs čurātājs lielu skādi ezeram nenodarīs, taču, ja tādu būs daudz, ūdenstilpes spējas atjaunoties sāks bremzēt.
Mikroorganismi var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. Cilvēka veselībai bīstamākie ir dažādi enterovīrusi, fekālās koliformas, zarnu enterokoki, salmonellas. Fekālais ūdens piesārņojums vieglākajā gadījumā izraisa caureju, vēdersāpes, ko organisms pārcieš pats ar nelielu melnās ogles atbalstu.
Taču augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumiem var būt sarežģījumi, un tad jāmeklē mediķu palīdzība.
Gan ūdens, gan smiltis
Sabiedrības veselības aģentūra pārbauda tikai ūdens kvalitāti, taču piesārņotas var būt arī peldvietas smiltis.
Smiltīs tāpat ir sastopami dažādi mikroorganismi – enterokoki un koliformas. Epidemiologi paši atzīst, ka līdz šim maz pētījumu ir par vīrusu un parazītu esamību pludmales smiltīs. Jāievēro, ka dažādi mikroorganismi ilgāk izdzīvo mitrās smiltīs.
Komplektā ar citām drazām cilvēki mēdz atstāt aiz sevis izsmēķus, kas pirms tam ir bagātīgi ražojuši pelnus. Ja smēķējošo atpūtnieku ir ļoti daudz, pelni ir vēl viens cilvēces “sasniegums”, no kā smiltis iegūst piesārņojumu, turklāt ar nelabu smaku.
***
FAKTI
Informācija, kurās peldvietās tiek ņemti ūdens paraugi, atrodama internetvietnē “http://www.sva.lv/pudens/2007/index.php”.
Noslīkšana ir trešais biežākais nāves cēlonis bērniem no viena līdz pieciem gadiem.
Vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem puikas noslīkst divreiz vairāk nekā meitenes. Arī pieaugušajiem nāve noslīkstot biežāk konstatēta vīriešiem.
Vismaz 80 procentu slīkšanas gadījumu varētu tikt novērsti, ja būtu vispārēja peldēšanas apmācība un prasmīga pirmā palīdzība.
Peldēšanās vietas, kurās Sabiedrības veselības aģentūra veic ūdens kvalitātes pārbaudes: Alūksnes ezers, peldvieta “Melnums”, Alūksnes ezers, peldvieta “Šūpalas”, Alūksnes ezers, peldvieta “Vējiņš”, Jaunalūksnes pagasts Dūņezers, Veclaicenes pagasts Dzērves ezers, Trapenes pagasts Lukstu ezers, Jaunalūksnes pagasts Siseņa ezers.
