“Gribētos, lai cilvēki, ar kuriem es kādreiz esmu tikusies, mani atcerētos,” saka alūksniete Signe Gorbāne. Signe mācās E. Glika Alūksnes Valsta ģimnāzijā 11.klasē.
“Gribētos, lai cilvēki, ar kuriem es kādreiz esmu tikusies, mani atcerētos,” saka alūksniete Signe Gorbāne. Signe mācās E. Glika Alūksnes Valsta ģimnāzijā 11.klasē. Brīvajā laikā nodarbojas ar kinoloģiju, kā arī palīdz veidot Alūksnes rajona jauniešu avīzi “Krāce”.
Sevi viņa raksturo kā neatlaidīgu un mērķtiecīgu jaunieti. “Reizēm “krītu apkārtējiem uz nerviem”, jo esmu spītīga. Vienmēr atceros, ka smaids ir ierocis, kas darbojas kā bumerangs, un to, ka bez piepūles uz augšu tiek tikai ziepju burbuļi. Uzskatu, ka cilvēkam ir jādzīvo ar mērķi, lai dzīvē kaut ko sasniegtu. Ir reizes, kad neļaujos negatīvajām emocijām. Ja man nodara pārestību, paturu to sevī vai izstāstu kādam, kas neatstāstīs tālāk,” stāsta Signe.
“Neesmu pedantiska, protu izvērtēt, kas man konkrētajā brīdī ir būtiskāks. Nepatīk, ja traucē, kad guļu vai atpūšos. Dienā esmu kopā ar tik daudziem cilvēkiem, ka brīdi gribas pabūt vienai. Ja tādas iespējas nav mājās, eju pastaigāties. Man patīk dzīvnieki, tāpēc mājās man ir mīļš žurciņš un sunītis Rembo,” viņa atzīst.
Signe domā, ka mūsdienās cilvēki ir dažādi. Viņa augstu vērtē oriģinālus indivīdus, bet neatzīst tos, kas cenšas atdarināt. Viņas sapnis ir kļūt par tādu mediķi, kuras vārdu zina katrs cilvēks.
“Esmu lepna, ka esmu piedzimusi un dzīvoju. Esmu lepna, ka man ir daudz patiesu draugu, kas sniedz atbalstu grūtā brīdī,” Signe atzīst.
