Ar sievieti, vārdā Anastasija, es iepazinos pirms diviem gadiem. Šī satikšanās bija nejauša.
Ar sievieti, vārdā Anastasija, es iepazinos pirms diviem gadiem. Šī satikšanās bija nejauša. Mans draugs ieteica izlasīt Vladimira Megrē grāmatu ciklu “Skanošais ciedrs”.
Ārēji necilā grāmata ar sievietes seju uz vāka diez vai būtu saistījusi manu uzmanību grāmatu veikalā. Taču, zinot drauga gaumi, biju pārliecināts, ka kaut kādas pelavas viņš nelasīs un arī citam nepiedāvās.
Pirmo grāmatu es izlasīju vienā naktī. Stāsts bija neparasts. Kāds veiksmīgs Krievijas uzņēmējs ceļo ar kuģi pa Obu Sibīrijā. Kādā no piestāšanās reizēm krastā viņš iepazīstas ar vietējo meiteni Anastasiju. Atgriežoties darījumu nolūkā tur pēc gada, Vladimirs atkal sastop jauno meiteni un dodas pie viņas ciemos uz mājām dziļi taigā. Varētu šķist, ka būs atkal kārtējais “dienesta romāns”. Ierodoties mājvietā, atklājas, ka mājas nav, ir tikai meža ielokā glīti sakopta pļaviņa. Sarunās atklājas, ka meitenei ir pareizs, mūsu uztverē pat ideālistisks dzīves skatījums.
Vladimirs taigā pavada trīs dienas. Viņš nespēj vien nobrīnīties par meitenes fenomenālajām spējām. Viņa dažu minūšu laikā var atrast risinājumus globālām problēmām, runā svešvalodās, no galvas citē dažādas grāmatas. Anastasija nav gājusi skolā, un izrādās – kontakts ar mūsu civilizāciju viņai ir visai niecīgs.
Vladimirs visam vēlas rast skaidrojumu. Viņš ir vienkāršs cilvēks, un tādi ir jautājumi par dažādām neparastām parādībām un Anastasijas spējām. Manuprāt, katrs lasītājs, pat vislielākais skeptiķis no šīm sarunām var gūt daudz atziņu, kas var palīdzēt labāk izprast sevi un apkārtējo pasauli.
Šogad izdota sestā šī cikla grāmata (pavisam būs deviņas). Tajā stāstīts par mūsu dzīvi. Par to, kas šobrīd notiek ar cilvēci. Kāpēc esam savā attīstībā nonākuši gandrīz uz iznīcības sliekšņa.
Gaiss un daba ir piesārņoti, pārtika veikalos par deviņdesmit procentiem ir ģenētiski pārveidota. Piesārņojums, ko paši radām, izmaina klimatu uz zemeslodes. Sabiedrības attīstības tendences ir absurdas. No augstām tribīnēm runā par garīgām vērtībām, taču dzīvē viss notiek pretēji – aug narkomānu skaits, alkohola patēriņš palielinās, dzimstība samazinās, un ģimenes izirst. Glaimošanai, liekulībai un melošanai ir neiedomājami apmēri. Cilvēkiem ir mazvērtības kompleksi.
Tik smalku un paskaidrojošu cilvēces vēsturi nebiju vēl lasījis. Nu man ir skaidrs, kas iznīcināja senlatviešu un citu seno tautu kultūras un kāpēc to darīja. Tagad es saprotu, kas vadīja šos iznīcības procesus ne tikai sendienās, bet turpina to darīt arī tagad.
Tie, kas ir lasījuši šīs grāmatas, skaidri zina, ka ir veids, kā katrs pats var mainīt savu dzīvi. Nav vajadzīga ne revolūcija, ne valdības maiņa. Pietiks ar to, ja mēs katrs, savu dzīvi sakārtosim, ja dzīvosim pēc Dieva likumiem, ja sāksim ar sevi, ģimeni un tēva sētu.
