Rīt senioru korim “Brūklenājs” būs 40 gadu jubilejas koncerts. Jubilejas koncerts būs veltījums visiem, kam “Brūklenāja” sirsnīgās dziesmas nav vienaldzīgas.
Rīt senioru korim “Brūklenājs” būs 40 gadu jubilejas koncerts. Jubilejas koncerts būs veltījums visiem, kam “Brūklenāja” sirsnīgās dziesmas nav vienaldzīgas.
Jau piecus gadus Sarmīte Brīdaka turpina Alfrēda Dāvida iesākto darbu un ir kora “Brūklenājs” diriģente. “Viņš man uzticēja jauku un tradīcijām bagātu kolektīvu. Jubileju reizēs sēdinām gaviļnieku goda krēslā un iepazīstinām ar viņa dzīvi. Esmu noklausījusies daudzu koristu dzīvesstāstus un esmu gandarīta, ka viņi var lepoties ar bagātu un radošu mūžu. Manuprāt, tādu kolektīvu kā “Brūklenājs” Latvijā ir maz. Viņos nekad neapsīkst atbildība, prieks par tikšanos un paveikto,” saka S. Brīdaka.
Dzied no bērnības
Vairāk nekā trīsdesmit gadus korī dzied Alūksnes pansionāta iemītnieks Artūrs Ozols, kas ir lielākais dziesmu zinātājs. “Ģimenē bijām četri muzikāli bērni. Es biju jaunākais. Brālis spēlēja harmoņikas, bet es – septiņdūru cītaru, un vakaros ar ģimeni petrolejas gaismā dziedājām. Tēvs un māte bija lieli dziesmu zinātāji un iemācīja arī mani. Toreiz notīs neviens neskatījās, jo visas dziesmas dziedājām no galvas. Atceros, ka pirmā dziedātā dziesma bija “Dar’ man tēvis pastaliņas”. Mūžā daudz dziesmu ir izdziedāts, kas tās var saskaitīt. Jaunībā gājām dziedāt pie kaimiņu meitām. Man tolaik bija ļoti skaļa balss,” atceras A. Ozols.
Ir tikai jādzied
“Skaista ir jaunība” – tā ir Artūronkuļa mīļākā dziesma. “Esmu dziedājis Alūksnes baznīcas korī, vīru krī “Celtnieks”, “Dzelmē” un tagad “Brūklenājā”. Dzīvoju Alsviķos un uz mēģinājumiem braucu ar autobusu, bet mājup reizēm vajadzēja iet kājām. Strādāju kolhozā par ganu un par kurinātāju. Bija reizes, kad netiku uz mēģinājumiem vai koncertiem, bet tagad esmu brīvs cilvēks,” stāsta Artūrs. Viņam nevajag īpašu noskaņojumu, lai dziedātu. Artūronkulis dzied priekos un bēdās. “Pansionātā ir klavieres. Reizēm uzspēlēju kādu jautru melodiju un uzdziedu,” viņš saka.
Talantu nevar apklusināt
“Agrāk pansionātā dzīvoja Jānis Prazdņicāns. Kopā braucām uz mēģinājumiem un dziedājām pansionātā, bet nu esmu palicis viens. Man ir absolūtā dzirde, tāpēc jau pirms mēģinājuma zinu, kādā tonī “jāņem”. Korī esmu pirmais te-nors. Ja esmu bijis uz diviem mēģinājumiem, tad vārdus jau zinu un notīs nevajag skatīties. Padomju varas gados bija jādzied tikai patriotiskas dziesmas, bet skapī dziļi pratu noglabāt Latvijas brīvvalsts dziesmu notis.
Ar “Brūklenāju” esam izbraukuši Latviju krustām šķērsām. Atceros, kā septiņdesmitajos gados ar lidmašīnu lidojām uz Maskavu, lai piedalītos pirmajā Vissavienības mākslinieciskās pašdarbības festivālā. Tas bija liels piedzīvojums un interesants brauciens,” saka Artūrs.
Sapnis ir piepildījies
“Būt kora diriģentei – tā ir mana profesija, hobijs un sapņa piepildījums. To sajūtu, kas pārņem diriģējot, vārdos nevar izstāstīt. Tikai koristu sirsnība un dziesmas mīlestība mani stiprina. Domāju, ka klausītājiem būtu grēks palaist garām jubilejas koncertu,” uzskata S. Brīdaka.
FAKTI
Senioru koris “Brūklenājs” dibināts 1961.gadā.
Korim ir bijuši četri diriģenti – Nikolajs Grāvītis, Saša Skuja, Alfrēds Dāvids un tagadējā diriģente Sarmīte Brīdaka.
“Brūklenājs” dzied garīgo un laicīgo mūziku, kā arī tautasdziesmas.
2000. gadā koris devās pirmajā ārzemju koncertturnejā uz Vāciju.
Ilggadēji dziedātāji korī ir Artūrs Ozols, Elfrīda Sināte, Elfrīda Egle, Elza Rozenberga, Vija Lazdekalne, Lauma Zariņa, Vera Zilava, Edgars Šķenders.
“Brūklenājs” gatavojas novada koru skatei Jēkabpilī un Dziesmu dienai Saldū.
