Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektorei nepiemērota darba vieta.
Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektorei nepiemērota darba vieta
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenās inspektores Alūksnes rajonā Silvijas Ludvigas darba vieta tagad ir Novadpētniecības un mākslas muzeja attālākajā telpā, kurā nav pat telefona sakaru.
“Likuma par pašvaldībām 15.pantā ir teikts, ka pašvaldībai ir pienākums rūpēties par atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai. Kāds ir atbalsts, to es šobrīd izjūtu, jo man ar telefonu ir jāiet uz citu telpu, ja gribu piezvanīt. Šī ir trešā nedēļa, kopš man jātērē savi līdzekļi mobilā telefona sarunām par darba jautājumiem. Turklāt domāju, ka šobrīd mani pilī atrast ir sarežģīti, ja kādam ir nepieciešams saskaņot apgrūtinājumus zemei vai ēkām,” saka Silvija Ludviga. Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks “Alūksnes Ziņām” gan saka, ka tas ir pagaidu variants.
“Izsēdina” par ātru
S.Ludviga atzīst, ka var sēdēt arī tādā telpā, kurā kā noliktavā sakrautas dažādas lietas. Inspektores rīcībā ir kultūrvēsturiski dati – kartotēka un informācija par baronu Fītinghofu laiku, viņu radinieku dāvinātas grāmatas par Fītinghofu dzimtu. Līdz šim visi dati bija pieejami muzeja darbiniekiem, ar kuriem kopā strādāja inspektore. “Ja muzejam šī informācija nav vajadzīga, man ir vienalga, kur sēdēt. Līdz gada beigām man ir jāsagatavo dokumenti nodošanai Cēsīs, kur atradīsies inspekcijas reģionālā nodaļa, savukārt rajonā inspektora vairs nebūs,” norāda S.Ludviga. Tomēr šogad viņai vēl ir nepieciešama telpa darbam.
Darbs paliks pilī
Kopš 1999.gada ar S.Ludvigas izstrādātiem projektiem ir saņemts finansējums pils izpētei, kā arī telpu, logu, durvju un apkārtnes atjaunošanai. Viņa to ir darījusi par brīvu. Tikai pagājušā gada otrajā pusgadā dome bija slēgusi līgumu par projektu izstrādi un vadību, par ko saņēma atlīdzību. “Šo darbu es turpinu, bet līguma ar domi man vairs nav. Bet esmu sava darba entuziaste, tāpēc ir ļoti žēl, ka nebūs tā turpinātāja,” saka S.Ludviga. No Kultūrkapitāla fonda ir saņemts finansējums pils torņa balkona durvju virsgaismas lielo logu restaurācijai. Viņa ar savu darbu ir atstājusi paraugus, kādiem ir jāizskatās pils logiem, durvīm, telpām pilī. Tāpēc inspektorei ir sāpīgi vērot, ka informācijas centrā ieliktā lamināta grīda neatbilst pils interjera standartiem.
Nebūs turpinātāja
“Aizbildinās, ka šī grīda ir pagaidu, bet nekas nav tik mūžīgs kā pagaidu. Varu garantēt, ka šī grīda tur būs vēl pēc 10 gadiem. Baroniem šajā telpā ir bijušas akmens flīzes. Tās ir dārgas, tāpēc es piedāvāju vislētākās flīzes, kādas ir arī Rundāles pilī. Tās ir dabīgas un atbilst kultūras mantojuma saglabāšanas prasībām,” ir satraukta S.Ludviga. Viņa uzsver, ka pašvaldībai ir jāzina, kādiem mērķiem vēlas pili izmantot nākotnē, un saskaņā ar to jādomā, kādā veidā pili atjauno. Pilij ir firmas “AIG” ieteikumi, kurus vajadzētu ņemt vērā. “Svarīgi izmantot dabīgus materiālus, lai pils izskatītos kā vēsturiska celtne. Informācijas centra telpa izskatās kā pēc eiroremonta, kas nav pieļaujams pilī”, saka S.Ludviga.
