Šīsvasaras postošais sausums ir radījis ūdens deficītu, jo daudzviet ir izžuvušas akas, kā arī dīķi un upītes.
Šīsvasaras postošais sausums ir radījis ūdens deficītu, jo daudzviet ir izžuvušas akas, kā arī dīķi un upītes. Vislielāko ļaunumu tas rada zemes virskārtai, kas izžūst, plaisā un izkalst.
Alsviķu pagasta “Egļukalnu” saimniece Ilga Smetele atzīst, ka pēc ūdens dodas uz avotu tuvējā pļavā. To izmanto arī kaimiņmāju cilvēki. “No pazemes plūstošais avots atrodas apmēram 200 metru no mājas. To esam iežogojuši ar betona kubuliem, lai netiek klāt vardes. Akā ūdens vairs ir tikai pusmetra dziļumā, kur pat nevar ielaist dzisināt piena kannas. Ja pienu nodotu pienotavā, būtu problemātiski nodrošināt nepieciešamo temperatūru,” saka I. Smetele.
Viņa atminas, ka arī apmēram pirms 10 gadiem bija ļoti sausa vasara. “Arī tad aka bija izžuvusi un ūdeni nesām no avotiņa. Togad pat ziemā nebija akas ūdens, bet lopu bija vairāk, tādēļ arī ūdeni vajadzēja daudz vairāk. Tagad katru dienu no avota ar ratiņiem velku vismaz 20 litru ūdens pārtikai, drēbju mazgāšanai un lopu dzirdīšanai,” stāsta alsviķiete.
I. Smetele sūrojas, ka ir izsīkuši arī pazemes ūdens krājumi, jo tiem nav, no kā papildināties. “Ja līdz ziemai nebūs stipru lietus gāžu, tad ziemā trūks ūdens. Ja kartupeļus vajadzētu lasīt ar rokām, to nevarētu izdarīt, jo iedurt zemē lāpstu nav iespējams tāpat kā lopu ķēdes mietu,” secina I. Smetele.
Ilgo bezlietus periodu Latvijā veicina gaisa temperatūras palielināšanās atmosfēras spiediena ietekmē. Hidroģeologi informē, ka sausums ietekmē tikai gruntsūdeņus, bet dziļākos pazemes slāņus tas neskar, tādēļ bezlietus periods problēmas rada pilsētu un lauku iedzīvotājiem, kam akās nav dziļurbuma vai centralizētas ūdens piegādes.
Šīgada augusts ir sausākais kopš 1881.gada, kad Latvijas teritorijā sāka veikt meteoroloģiskos novērojumus.
Diemžēl arī septembrī sinoptiķi nesola ievērojamus nokrišņus, kas varētu akās un citās ūdenskrātuvēs paaugstināt ūdens līmeni.
