Vilnis Strautiņš ir dabas mīļotājs. Iebraucot viņa mājās “Vaidavas”, paveras īpaša pasaule.
Vilnis Strautiņš ir dabas mīļotājs. Iebraucot viņa mājās “Vaidavas”, paveras īpaša pasaule. Tajā ir mazliet no koka veidojumiem, dažādām senatnīgām lietām, bet vispārsteidzošākā ir akmens skulptūru un laukakmeņu kolekcija mājas apkaimē, kurā atrodami vairāk nekā 1000 dažādu veidojumu. Katram no tiem šajās mājās ir rasta sava vieta un ir īpaša nozīme. V. Strautiņam patīk ar akmeņiem sarunāties, un pie viņa uz mājām lūkoties tajos brauc no tuvienes un tālienes.
“Vecaistēvs jau savulaik bija savācis dažādus akmentiņus. Īsta nozīme tam visam sākās tad, kad iepriekšējā šo māju saimniece 1979.gadā uzdāvināja man tūkstošiem gadu vecu akmeni, kas atrasts Pārabainē. Tad arī radās doma izveidot akmens ainavu parku,” laikrakstam stāsta V. Strautiņš. Viņam esot iecere nākamajām paaudzēm parādīt, kā cilvēki jau tālā senatnē izmantojuši akmeni sadzīvē un citās jomās. Māju nosaukums “Vaidavas” tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmējot “spoku nams”. “Arī es esmu iekārtojis tādu namiņu, kuram ir savi sargeņģeļi. Mazliet te ir no spokiem, mazliet no maniem hobijiem,” stāsta “Vaidavu” saimnieks, kas vedina uz nelielu telpu, kur iekārtojis muzeju. Tajā apskatāmi veidojumi no dabas materiāliem un seno lietu kolekcija.
Kolekciju tikai apkopojis
Kolekcijā atrodami visdažādākā izmēra akmeņi. Mazākie neesot akmeņi, bet kalnu kristāli no Tunisijas, kas ir sērkociņa galviņas lielumā. Ir arī akmeņi no Austrālijas, Taizemes, Āfrikas, Apvienoto Arābu Emirātiem. Tādi, kas iegādāti starptautiskos gadatirgos. Tajā nav akmens no Berlīnes mūra, taču varbūt kādreiz pēc tā aizbrauks. “Ceļojot pa Latviju un ārpus tās, vienmēr mājās atvedu kādu akmeni. Zinot manu aizraušanos, daudzus uzdāvina draugi un paziņas,” stāsta lubānietis V. Strautiņš. Viņam esot jau noskatīti 35 šejienes akmeņi, taču to pārvietošanai vajadzīga īpaša tehnika. Kolekcionāra sapnis esot ātrāk tos domās apmīļot savu māju pagalmā. Viņš jau zinot, kur tos noliks.
Savukārt senatnīgās lietas, arī lukturīši un gludekļi, viņa īpašumā nonākuši tāpēc, ka daudziem tās kļuvušas nevajadzīgas. “Es pat nevaru teikt, ka tā ir mana kolekcija. Esmu tikai apkopojis to, kas piederējis un ko atraduši dažādi Latvijas lauku cilvēki. Uz šejieni daudz kas atceļojis no manas dzimtās puses Līgo pagastā, arī no Kurzemes,” skaidro vīrietis.
Gribēja būt kā vectēvs
Viņš nenoliedz, ka mīlestību pret dabu ir saņēmis mantojumā no vectēva. Bērnībā vēlējies mācīties par dārznieku tāpat kā vectēvs, kas šajā amatā strādājis pie Somijas ģenerālgubernatora, kad dienējis cara armijā. “Citi saslimst ar televizoru vai miega hobiju, bet man patīk šāda darbošanās ar dabas materiālu. Idejas smeļos, braucot un apskatot citas zemes, piemēram, kaut ko no abstraktās mākslas,” skaidro dabas mīļotājs. Saimnieks māju pagalmā izveidojis trīs “Vaidavu” arkas. Viņš joko, ka pie viņa neesot nemaz sliktāk kā Parīzē ar tās slavenajām arkām. Viņš atzīst, ka daudz ceļojis pa pasauli , taču vairāk esot jābauda Latvijas bagātības. “Cita lieta, vai es protu dabas doto izmantot. Mākslinieks droši vien daudz ko radītu citādāk,” secina lubānietis.
Akmeņus atrod visur
Pamazām iekārtojot akmens ainavu parku, Vilnis Strautiņš nesteidzas, bet rūpīgi pārdomā, kur katru novietot. Citreiz noliekot vienā vietā, pēc tam saprot, ka jāpārvieto uz citu. Viņa mājas esot apmeklējis akmeņu speciālists, kas apstiprinājis, ka tie izvietoti pareizi. Tos nedrīkstot novietot tuvāk par 30 metriem no mājas, jo no tiem plūst enerģija. Ikvienam akmenim ir savs nosaukums. Parkā atrodams gan akmens dzirnavu kalniņš, zemūdene “Kurska”, auglības akmens, haizivs galva, rūķis un daudzi citi interesanti veidojumi. “Katrs tajos saskata ko citu. Vienmēr kaut kur braucot, apstājos pie kādas akmens kaudzes. Citreiz tajā neko nevar atrast. Mazākus akmeņus esmu nesis pat puskilometru līdz mašīnai no pļavas vai dūksnāja, kur var piekļūt, tikai kājām ejot,” stāsta kolekcionārs.
Pārbauda, kāda ir enerģija
Ir leģendas, kas vēsta par akmeņiem, ka tie esot nolādēti. Arī V. Strautiņš atzīst, ka ar akmeņiem spēlēties nedrīkst. “Jebkuram priekšmetam tāpat kā akmenim ir sava enerģija. Esmu aizvedis projām dažus tādus akmeņus, no kuriem strāvo slikta enerģija. Es to pārbaudu ar svārstu. Vissvētīgāk to ir darīt ar laulības gredzenu,” uzsver viņš. Visinteresantāk akmeņus esot vērot no rītiem pirms saullēkta un skatīties gaismas rotaļu ap tiem. “Tas ir fantastiski!” apgalvo V.Strautiņš. Akmeņiem ir ne tikai mākslinieciska, bet praktiska nozīme. Viņš zina, pie kura no akmeņiem vajagot pieiet, ja iekšēji jūtoties slikti, pie kura varot remdēt galvassāpes.
Ir tādi, kas atgrūž
Par katru akmeni varot teikt, ka tas ir īpašs ar savu formu, ko daba palīdzējusi veidot. “Sieva citreiz saka: “Cik skaists akmens!”, bet es paeju tam garām, jo zemapziņā jūtu tā negatīvo enerģiju. Mani kaut kas atgrūž,” norāda viņš.
V. Strautiņš lasot arī literatūru par akmeņiem. Viņš apzinās, ka esot vēl daudz jāmācās. “Ja cilvēkam ir kāda lieta, ar ko viņam saistās skaistas atmiņas vai redz tajā ko īpašu, tad tai noteikti ir vērtība. Ja vēl klāt pieliek savu darbu, tad tā ir vēl lielāka. Tāpat man ir akmeņiem, kas citiem šķiet vienaldzīgi un neko neizsaka,” apstiprina akmeņu kolekcionārs V.Strautiņš.
