Aizvadītajā nedēļā, veidojot nākamo noderīgo rakstu avīzei, saņēmu zvanu, kas izsita no sliedēm un sirdij lika apsviest kūleņus vairākkārtīgi. Zvans: “Čau, tu jau zini? … Autoavārija!”.
Neiedziļinoties situācijas detaļās – kājas sāka trīcēt un sirdspuksti bija jūtami jau deniņos. Izdzirdot šādu vārdu salikumu, nezinu, kāpēc, bet cilvēka prāts iztēlojas visdrūmāko ainu. Bet varbūt tā ir tikai man. Iesaistīti tuvinieki, tādu informāciju saņēmu sākotnēji.
Pa galvu, pa kaklu steidzos uz avārijas vietu. Un ziniet, tas bija ilgākais un emocijām bagātākais 15 minūšu brauciens, kāds man jebkad bijis. Braucot plūdu asarās, dusmās, pārdomās, atmiņās par visiem labajiem mirkļiem. Par pārdzīvojumiem. Tajā pašā laikā mani pārņēma pilnīgs prāta aptumsums. Neziņa. Tik lielu neziņu neizjutu pat tad, kad pasaulē izsludināja pandēmiju.
Ierodoties notikuma vietā, es uzelpoju. Es tiešām varēju beidzot ievilkt elpu, jo cilvēkiem viss bija kārtībā. Es raudāju no prieka un apkampu cilvēkus avārijas vietā. Cietuši bija vien bleķa gabali. Bet, jūsuprāt, kas ir vērtīgāks – mašīnas vai cilvēku dzīvības? Štrunts ar tiem auto, protams – cilvēki. Vienalga, tuvi, tāli, savējie vai ne savējie. Bet galvenais, ka visi dzīvi!
Es negribu piedzīvot vēl jebkad savā dzīvē jebkādus citus scenārijus šādās situācijās. Es nevēlos redzēt cietušus cilvēkus un nevēlos saņemt šādus zvanus. Es vēlos, lai visiem cilvēkam viss ir kārtībā! Un es ticu, ja tā domāsim, ticēsim – tā arī būs.
Protams, ir skaidrs, ka mēs katrs varam būt labs autovadītājs un būt drošs par savām autovadīšanas prasmēm. Bet nekad, nekad nav iespējams zināt, kas tevi sagaida līkumā, krustojumā vai vienkārši taisnā ceļa posmā, pat, ja tiek ievēroti visi ceļu satiksmes noteikumi. Bet tik un tā…domāt labas domas. Vienmēr!
Ziniet, kāda bija mana galvenā atziņa pēc šāda emocionālā pārdzīvojuma? Novērtēt to, kas jums ir! Biežāk sakiet labus vārdus saviem tuvajiem, mīļajiem, draugiem un arī svešajiem. Pasakiet – paldies, ka esi! Runājiet un priecājieties par šo mirkli! Esiet labi, saprotoši un mazāk ciniski, mums ir neskaitāmas iespējas, kā sačakarēt dzīvi sev un citiem. Ir taču tik daudz nejaušību uz Zemes, kas notiek, kad cilvēku dzīvības vienkārši izgaist. Pat ļaunākajam ienaidniekam, ja man tāds būtu, nenovēlētu just šīs 15 minūtes sāpju vētras.
Sargā savu tuvāko kā sevi pašu!
