Šīsnedēļas gaviļniece alūksniete Sandra Līkane vērtē, ka vislabākā dāvana cilvēkam ir cieša, tuva draudzība, labi vārdi un ģimene: “Materiālās vērtības – tas nav nekas, tikai ikdienas nepieciešamība.”
Savs vārds viņai patīk. “Mamma ar tēvu bijuši izrādē “Palmas zaļo vienmēr”. Lugā bijusi meitene Sandra, kuras personāžs mammai un tētim ļoti paticis. Tā nu abi nolēmuši: ja būs meitiņa, sauks par Sandru,” viņa stāsta. Kursabiedri savulaik viņu saukuši par Sančo un arī tagad vēl tā uzrunā.
Vārdadienas svinībās parasti viesos nāk draudzenes un tuvinieki. “Vārdadiena man ir puķu laikā, toties dzimšanas diena kā jau Ūdensvīram – ziemā! Šogad nosvinēju 50. dzimšanas dienu. Uzskatu, ka tā ir skaistākā jubileja cilvēka mūžā,” domā alūksniete.
Sandra ir enerģiska un nespēj nosēdēt mierā, jo tāds dzīvesveids viņai nav pieņemams. Viņai vienmēr vajag darboties – mājās, dārzā. Sandrai ļoti svarīga ir draugu esamība. “Esmu diezgan mierīga un pacietīga, lai gan apkārtējie par mani tā nesaka. Cenšos būt saprotoša, tomēr ir gadījumi, kad nodomāju: labāk nebūtu teikusi…” atzīst Sandra. Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis novērojis, ka Sandrām piemīt izteikta sievišķība un komunikablitāte, kam piekrīt arī S.Līkane. Sandrām patīkot būt izšķērdīgām – arī tas esot tiesa! “Kaut arī pēc tam man būs grūti – īstenoju nodomāto, turklāt spontāni. Mans moto ir: dzīvot katru dienu tā, lai tā nebūtu jānožēlo,” saka Sandra.
Sandra ir laipna un izpalīdzīga pārdevēja. “Ar tirdzniecību mana dzīve saistīta jau 30 gadu. Man patīk darbs ar cilvēkiem un tas, ka pircējs aiziet priecīgs un apmierināts,” stāsta S.Līkane. Sandras meitas ģimene jau septīto gadu dzīvo Īrijā, arī vīrs tur ir strādājis. “Ir skumīgi, bet tādi apstākļi. Man svarīga ir sava zeme un savas mājas, tādēļ dzīvoju Latvijā. Arī es varētu strādāt Īrijā, bet tās mentalitāte man nav pieņemama,” saka S.Līkane.
