Ārstniecība ir dakteru pārziņā, viņiem ir jāzina, ko vajag ārstēt, un apiterapeits pateiks, kā vislabāk to darīt, bitenieks Andrejs Mizis piebremzē vēlmi medu izmantot visām kaitēm. Cita lieta, ka medus ir vērtīgs pārtikas produkts, kas kalpo gan profilaksei, gan veselības uzturēšanai ikdienā. Augstvērtīgais saldums var dažādot garšu pasauli, bet kā dakteris kalpos nemanāmi – tā, lai pie īstā daktera jāiet retāk.
Dažas drošas pazīmes
“Vispirms jau jāsaprot, kas ir medus – bišu taisīts, kur bitenieks pa vidu nemaisās. Tik vien kā izsit un salej traukos,” uzreiz precizē A. Mizis. Šāds medus kristalizējas, viņš norāda, tāpēc tā ir drošākā pazīme, ka medus ir īsts un labs. Ja pārdevējs kaut ko stāsta par svaigu medu, kas vēl nav kristalizējies, jāatceras, ka medum neesot tāda jēdziena kā “svaigs”.
“Jālieto pareiza vērtēšana. Var būt šā gada medus, var būt pērnais medus. Citi termini neko neizsaka, tās ir iedomas. Nevar būt vecs medus,” vērtē bitenieks un atgādina, ka kristalizējoties medus ne nieka no savas uzturvērtības nezaudē.
Lielākie skeptiķi var pirkt medu šūnās, bet tas tad nebūs lielos apjomos. Šūnu medu vienkāršam ēdājam ir grūtāk izdabūt no tām laukā, taču ne vienmēr tas ir nepieciešams – košļājot medu kopā ar šūnām, medus labāk sajaucas ar siekalām un uzsūcas caur mutes gļotādu, to dezinficējot. Tas nāk par labu iekaisušām smaganām vai sāpošam kaklam, palīdz pret sliktu elpu, ja vien tās iemesls nav iepuvuši zobi. Vasku gan nevajadzētu ēst, pabrīdina A. Mizis: “Organismam, protams, ir kaut kādas iespējas tikt galā ar nelielu vaska daudzumu, bet nevajadzētu tās pārvērtēt.” Pēc izkošļāšanas vasku labāk nenorīt.
Atrast savu bitenieku
Labākais veids, kā tikt galā ar šaubām par medus kvalitāti, ir atrast savu bitenieku, no kura produkciju iegādāties regulāri. Ja medu pērk veikalā, priekšroka dodama Latvijā vāktam medum ne tikai patriotisku apsvērumu dēļ – lielākā daļa fitoterapeitu ieteic lietot dzīvesvietas reģiona pārtikas produktus, turklāt atbilstoši sezonai.
Ja veikala plauktā esošai burciņai milzu burtiem uz etiķetes rakstīts “medus”, bet sīkā drukā atšifrēts produkta sastāvs: cukurs, dabīgi identiski aromatizētāji, biezinātāji, krāsvielas, tas ir tikai izstrādājums ar medus garšu. Sastāvam nav jābūt norādītam, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta inspektore Sandra Nelsone. “Var būt precizēts, piemēram, “ziedu medus”, bet medus ir medus. Ja parādās sastāva atšifrējums, tas jau ir izstrādājums, ne tīrs medus.”
Ja ir pieminētas E-vielas, piemēram, “E-110 dzeltenā krāsviela”, vērts pameklēt arī detalizētāku aprakstu it kā nevainīgajai un vārdā nosauktajai E-krāsvielai. Vikipēdija, piemēram, E-110 sauc arī par “saulrieta dzelteno”, kas, iespējams, veicina ļaundabīgas pārmaiņas šūnās un ko izmanto karamelēs, marcipānā, augļu marmelādēs, pudiņos, cepumos utt.
Ja “medus izstrādājums” ir veikala plauktā līdzās īstam medum, tad to “nodod” cena, kas ir apmēram divas reizes zemāka.
Dzirdēts, ka negodprātīgi tirgotāji medu mēdz šķaidīt ar cukura sīrupu – ja īpaši nepārcenšas, “uzlabojumi” ir grūti pamanāmi. Turklāt esot gadījumi, kad sirdsapziņa nav pavisam apēsta – cukura sīrupā ievāra dažādas zāļu tējas, kas uzlabo aromātu un varbūt tiešām nāk par labu. Tad gan vajadzētu godīgi pateikt, ka tas ir nevis medus, bet medus izstrādājums. Lai arī šķaidīts, medus savas īpašības parasti nezaudē.
Izmanto enerģijai
“Galvenais atcerēties, ka medu nedrīkst vārīt – pārējais jau ir brīvā fantāzija. Katram pēc viņa gaumes vai garšas. Medu var likt pie ievārījumiem gan cukura vietā, gan aizstājot daļu cukura. Man vislabāk garšo medus ar dzērvenēm, kas vispār nav jāvāra,” pastāsta bitenieks Māris Romanovs. Ja taisa upenes vai avenes ar medu, ārstniecisks efekts dubultosies. “Katram sava iedarbība, medus dod kolosālu enerģiju organismam, upenēm atkal C vitamīns, avenes sviedrē.”
